Šī ir jau desmitā diena, kad no agra rīta līdz vēlam vakaram Daugavas stadionā čīkst, skrapst un klaudz āmuru, naglotāju, zāģu un urbju kopkoris. Liekot kopā apmēram 300 moduļus, veidojas deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" scenogrāfijas aprises.

Scenogrāfs Didzis Jaunzems skaidro: "Tas būs mūžīgais dzinējs, ko mēs esam šeit vizualizējuši – tās ir sešas rakstu joslas, kas ieskauj visu Daugavas stadionu, un satiekas centrā – mūžīgajā dzinējā. Tas, ar ko šī scenogrāfija atšķirsies no citu gadu scenogrāfijas Daugavas stadionā, ir multimediāls ekrāns, kas ir centrā, jo tas palīdzēs mums izstāstīt šo stāstu, kas būs gan vokāls, gan vizuāls."

Šobrīd iegūstams arī priekšstats, kāda varētu izskatīties Mežaparka Lielā estrāde koru lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš". Scenogrāfe Austra Sniķere iecerējusi, ka skatuve būs liela grauda formā: "Scenogrāfijā "Tīrums" koncertam esam paredzējuši izmantot īstu, dzīvu matēriju – ūdeni, tas ir ļoti svarīgi mums, tas veidos gan atspīdumus, gan patiesībā pašam koncertstāstam tas būs ļoti svarīgs elements. Es to varētu raksturot kā meža ezeru, kurā saplūst daudzi mazi avotiņi iepretim skaistajai svētbirzij."

Austras Sniķeres komanda strādā rokrokā ar Austra Mailīša komandu, kas darbojas pie Dziesmu svētku noslēguma koncerta "Kopā augšup" scenogrāfijas. "Tīruma" dekorācijām no estrādes būs jānobūvējas vienas nakts laikā.

"Bet viss ir izrēķināts sekundi sekundē, koncerts beigsies, uzreiz sāksies nobūve, un jau no rīta koris atnāks un būs pavisam kaut kas cits šeit redzams," atklāj Sniķere.

Austris Mailītis stāsta, ka noslēguma koncertā scenogrāfijas centrā būs jaunā Dziesmu svētku estrāde, pie kuras tapšanas arhitekts bija tik daudzus gadus strādājis. Scenogrāfa loma viņam ir kā dabisks turpinājums arhitektūras lietai: "Mums būs izvietotas solistu, mūziķu, diriģentu tribīnītes kopā ar visiem, un tas ir svarīgi, ka mēs esam kopā. Mums būs kopā tā gaismas celšana, un sidraba birzs iemirdzēsies, pārtaps par tādu ideju telpu, bet, kā tieši tas notiks – tas vēl ir noslēpums."

Sidraba birzij mirdzēt palīdzēs gaismas scenogrāfija, kā arī tradīcijās sakņota rotāšanās.

"Mēs rotājam estrādi ar meijām, kas šoreiz ir dzīvi koki, tie ieskauj visu estrādes olu pa perimetru, un tie ir 150 kociņi," skaidro Mailītis.

Pēc noslēguma koncerta dzīvās dekorācijas izstādīs Rīgā, Ķengaraga promenādē.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas  Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.