Kā pats galvenais ieteikums no speciālistu puses ir vienkārši likt savu veselību pirmajā vietā. Ir jābūt atbildīgam pašam par sevi, jāatceras par dažādiem piesardzības pasākumiem, tostarp jāatceras par savām hroniskajām kaitēm, saviem medikamentiem, krīzes medikamentiem.

Pirmkārt, speciālisti atgādina par dalībnieku somām, proti, pārdomāt, kā ikdienā operatīvi pārnēsāt dažādas sīkās mantas līdzi un ko ir būtiski ņemt līdzi. Otrkārt, neaizmirst par galvassegu un saules aizsargkrēmu. Treškārt, ērti apavi, jo būs ilgi mēģinājumi, jāstaigā gari gabali, kas var radīt sīkās traumas kājām kā, piemēram, tulznas. Ceturtkārt, dzeramais ūdens, ko ir svarīgi dzert ne tikai tad, kad gribas, bet ik pa laikam arī mazus ūdens malkus siltā laika dēļ. Piektkārt – medikamenti. Ir jāpārskata krājumi, lai pietiek visai nedēļai, tāpat nevajadzētu aizmirst par akūtajām zālēm, kā pretsāpju līdzekļi vai zāles gremošanas traucējumiem.

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs sacīja: "Gatavojoties un pavadot ilgstošu laiku šajos mēģinājumos, – mums noteikti ir jāņem līdzi cepure, saulesbrilles un sauļošanās krēms, un izvēlieties to, kur SPF ir 50, tātad maksimāla aizsardzība. Noteikti padomājam par ērtiem apaviem;  tulznas – tādas sīkās traumas – tā ir diemžēl tāda apmeklētāju, it īpaši dejotāju, ikdiena. Neaizmirstam par dzeramo ūdeni un medikamentiem – noteikti pārskatām savus medikamentu krājumus, lai mums nedēļai pietiek, un ikkatrs no mums pārdomājam arī par tā saucamajiem akūtajiem medikamentiem."

Jāsagatavojas arī emocionāli gulēšanas un ēšanas režīma izmaiņām un tam, ka pēc vairākiem kovida gadiem notiks cilvēku masveida pulcēšanās. Te svarīgi atcerēties, ka arī kovids nav pilnībā izskausts, tāpēc jābūt atbildīgam ne tikai pret sevi, bet arī pret līdzcilvēkiem. Tas pats attiecībā uz vēdera vīrusiem, kas siltā laikā un brīžos, kad var nebūt, kur nomazgāt rokas, izplatās lielā ātrumā.

Infektoloģe Angelika Krūmiņa atzīmēja: "Šīs infekcijas ļoti viegli nododas no rokas uz roku, tā teikt. Un tādai lielai cilvēku masai ir ārkārtīgi augsti riski, godīgi sakot. Tāpēc es atgādinu, ja ir bijusi slikta dūša iepriekšējā vakarā, ja ir pacēlusies ķermeņa temperatūra, apsārtumi parādījušies, lūgums neierasties. Ir jāpaliek mājās, ir jābūt ārstēšanai un tā tālāk. Otrs – klepo, šķauda, ir iesnas, tad arī nedrīkst parādīties masu pasākumā."

Tāpat speciālisti atgādina par laikapstākļiem. Lai arī dienās ir silts vai pat karsts, vakaros kļūst vēsāks, tāpēc jāpadomā arī par kādu siltāku apģērba gabalu.

Lai gan Dziesmu un deju svētki ir ļoti pacilājošs notikums, kurā ik dienu ir dažādas pozitīvas situācijas, tomēr svētki ir arī ļoti saspringti, tur ir daudz cilvēku, ir ilgi un gari mēģinājumi, kas var radīt arī stresu vai citu trauksmes stāvokli, un tas var piemeklēt arī cilvēkus, kas nekad ar ko tādu nav sastapušies, piemēram, trūkst elpas, paātrināti sitas sirds, ir sirdsklauves vai arī citas pazīmes. 

Kā tādā situācijā saglabāt mieru, skaidroja profesors, psihiatrs Māris Taube: "Ja mums ir blakus kāds cilvēks, kurš palīdzēs – mēs noejam malā, apsēžamies, jau tas nedaudz palīdzēs. Otra lieta, protams, ir ūdens, bet šajā gadījumā, ūdeni dzerot, mums ir jāmēģina atslēgties no šīs situācijas – paņemam ūdeni mutē, mēģinām to izgaršot, sajust, varbūt pudeli papētīt – tas burtiski prasīs dažas sekundes, kad mēs šīs domas, ka ir slikti, nomierinām un šī vieglā trauksmes lēkme var pāriet. Vēl ir tāda lieta, ka šādā brīdī varat nedaudz stabilizēt elpošanu."

Speciālisti, ņemot vērā dažādās vietas, kur noritēs mēģinājumi, atgādina arī par ērcēm, proti, pārbaudīt sevi pēc mēģinājumiem, un, ja ērce ir piesūkusies, tad ir jādodas uz medicīnas punktu, kur profesionāļi pareizi to noņems. Pašiem ērci neiesaka raut nost.

Kā norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktores vietniece Māra Dīriņa, ņemot vērā lielo slodzi mēģinājumos, neprognozējamos laikapstākļus, psiholoģisko stāvokli un citus faktorus, ir jāsaprot, ka alkohols un apreibinošo vielu lietošana nav savienojama ar Dziesmu un deju svētkiem.

"Dziesmu un deju svētku kārtības noteikumos ir norādīts – ja tiek konstatēts, ka dalībnieks ir alkohola reibumā, tad viņš tiek izslēgts no dalībnieku saraksta. Mums ir vajadzīgs katrs cilvēks Dziesmu un deju svētkos, kurš ir iesaistīts, lai izjustu un izbaudītu šos svētkus līdz galam," atzīmēja Dīriņa.

Galvenokārt gan visi speciālisti uzsver, ka ir jāsargā sevi, jābūt prātīgiem, un tad arī svētki izdošoties.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.