Svētki ir beigušies. Lai dzīvo svētki! Apmēram šādā noskaņojumā Dziesmu un deju svētku organizatori atskatījās uz desmit dienas ilgušajiem sarīkojumiem. Izskanēja daudz pateicības vārdu un gandarījuma, ka svētki izdevušies, – par spīti tam, ka kovida pandēmijas dēļ sagatavošanās posms bija ievērojami īsāks, tikai nedaudz vairāk par gadu.
Svētku izpilddirektore Daina Markova norādīja, ka svētkos piedalījās 40 560 dalībnieki no kopumā 23 valstīm. Kuplākās vecuma grupas bija 50 līdz 59 gadiem – 6906 dalībnieki; no 19 līdz 29 gadiem – 6832 dalībnieki; no 40 līdz 49 gadiem – 6828 dalībnieki. Svētku norisē iesaistījās 1000 brīvprātīgo. Pasākumu laikā izteikti vairāki bildinājumi, piedzimis Dziesmu svētku bērniņš.
"Paziņoja priecīgu vēsti… Tas bija svētdienas rīts… ka mums ir arī Dziesmu svētku mazulis, kurš piedzima, faktiski mammai nākot no ģenerālmēģinājuma. Sirsnīgi sveicam mammu!" vēlēja Markova.
Viņa norādīja, ka pārdoti vairāk nekā 174 000 biļešu, kas atbilst plānotajam apjomam. Bijuši 60 maksas un bezmaksas pasākumi 20 norises vietās, un tos apmeklējuši vismaz pusmiljons skatītāju. Bezmaksas pasākumi notika Vērmanes dārzā, svētku kvartālā Esplanādē, Rīgas dievnamos un Vecrīgas ielās, amatierteātru izrādes M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, publiskās skatīšanās vietas Rīgā un citviet.
Latvijas Televīzijas tiešraides no pasākumu norises vietām skatījās 50 pasaules valstīs.
Svētku Operatīvās vadības grupas vadītājs Artis Velšs atzīmēja, ka svētki aizvadīti "ļoti un pat pārsteidzoši mierīgi". Tam palīdzēja gan labvēlīgie laika apstākļi, gan arī svētku dalībnieki un apmeklētāji ar savu atbildīgo attieksmi.
Svētdien Mežaparkā notiekošajā Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumā pulcējās ap 65 000 cilvēku – gan dalībnieki, gan skatītāji. Incidentu skaits noslēguma pasākumā nebija liels, sacīja Velšs, piebilstot, ka precīzāks izvērtējums par nepieciešamiem uzlabojumiem būs vēlāk.
Komentējot jautājumu par dažkārt, iespējams, pārspīlēti strikto drošības kontroli, Velšs teica, ka agrāk noteikumi bijuši tādi paši, tikai to ievērošana uzraudzīta liberālāk:
"Aizliegto priekšmetu saraksts jau laikus tika publicēts, un jebkurš varēja noskaidrot, tiešām tā ir vai nav – kaut vai par tiem pašiem šķidrumiem, kas kādai dalībnieku daļai pēkšņi bija pārsteigums, ka šķidrumus nedrīkst ienest no ārpuses, kas varbūt pirmajās dienās izraisīja tādu nesaprašanu, bet vēlreiz uzsveru – tam ir tiešām ar drošību saistīti pamatojumi. Un otrs, ko, protams, dienesti vērtēja, ir šī ģeopolitiskā situācija, kādā mēs atrodamies," norādīja Velšs.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs atzīmēja, ka šajos svētkos ar lielu atbildības sajūtu strādāja autobusu vadītāji, kuri operatīvi nogādāja svētku dalībniekus pasākumu norises vietās, un viss notika bez starpgadījumiem.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos Māra Dīriņa atzina: arī mediķi var teikt, ka svētki pavadīti salīdzinoši mierīgi. Lielākoties mediķu palīdzība bijusi nepieciešama svētku dalībniekiem salīdzinoši vienkāršu veselības traucējumu un traumu dēļ.
Sniegta arī psiholoģiska palīdzība, jo tik intensīva mēģinājumu un koncertu norise bija liels emocionāls pārdzīvojums dalībniekiem, teica Dīriņa.
Arī Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs atzina, ka svētki aizvadīti ļoti droši un bez incidentiem. "Mēs tiešām esam ļoti labi kopā pastrādājuši gan preventīvi, gan arī svētku laikā," piebilda Grīnbergs.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) atzīmēja, ka jubilejas Dziesmu un deju svētki bijuši izcili un spoži, kā arī iepriekš cerēts. "Paldies, es esmu gandarīts. Paldies ikvienam, kurš iesaistījās, lai šos svētkus tādus spožus arī radītu," piebilda ministrs.
Deju lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš atzīmēja, ka dalībniekiem bija dots salīdzinoši īss laiks, lai sagatavotos Dziesmu un deju svētkiem.
"Tas, ko mēs redzējām Dziesmu un deju svētkos, ir absolūti apbrīnojami tieši no dejotāju un dziedātāju puses, jo reāli gatavoties svētkiem varējām tikai gadu un trīs mēnešus pēc pandēmijas. Un šis sasniegtais rezultāts ir vienkārši apbrīnojams. Tāpēc lielākais paldies jāsaka gan pašiem dejotājiem, gan viņu vadītājiem," teica Purviņš.
Pateicības vārdus teica arī Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns: "Es esmu ārkārtīgi priecīgs, un pirmais, ko es varētu pateikt, ir milzīgs paldies visiem dziedātājiem; milzīgs paldies visiem tiem, kas šos dziedātājus un dejotājus ir līdz svētkiem noveduši, jo neslēpšu, ka laiks bija sarežģīts un mūsu atvēlētais laiks, lai sagatavotu visu šo grandiozo pasākumu, bija diezgan īss. Tas, kā mēs to paveicām, pierāda, cik tas mums ir ārkārtīgi nepieciešams un vajadzīgs. [..] Un noteikti, ka būsim gatavi jau rīt sākt darbu pie nākamajiem svētkiem."
Uzreiz pēc svētkiem organizatori vēl nebija gatavi uzskaitīt visas saturiskās vai organizatoriskās neveiksmes – tās analizēšot īpašā konferencē, lai kļūdas neatkārtotu nākamajos svētkos.
Kultūras ministrs vienīgi minēja, ka Dziesmu un deju svētku budžets būtu jāplāno savlaicīgāk, lai iepirkumi nenotiktu tikai svētku gadā.
Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte atzina, ka šo svētku laikā ir gūtas "dažas mācības, kas, visdrīzāk, palīdzēs tradīcijai dzīvot tālāk". "Lai dzīvo svētki, un uzsākam gatavošanos nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem! Paldies katram jums, kuri tā vai citādi pieskārās Dziesmu un deju svētku tradīcijai, šī brīnuma radīšanai!"
KONTEKSTS:
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandināja no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētkus organizē LNKC, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.
