Kas ir Dziesmu un deju svētki, kā tie spējuši pastāvēt cauri laikiem? Vislabāk to zina paši dalībnieki. Skrundas televīzija viņus satapa visur – deju laukumos, estrādē, uz lielākām vai mazākām skatuvēm un jautājām.
"Tas ir viss. Tas ir mans dzīvesveids, tā ir mana latviskā apziņa. Tā es esmu audzināts ar mīlestību pret Latviju, pret dziesmu, pret deju," stāstīja senioru deju kolektīva "Virši" dejotājs Aivars Rolavs.
"Šajos Dziesmu svētkos mani personīgi visvairāk saviļņoja tā sajūta, ka ir tik daudz staltu cilvēku tautas tērpos, košos tautastērpos. Manuprāt, ja ikdienā mēs dažkārt plecus nolaižam uz priekšu, tad,
uzvelkot tautastērpus, visi izslejas, un tā pašapziņa, man liekas, arī latvietiskā pašapziņa ceļas, un tā sajūta ir vienkārši fenomenāla," vērtēja kora "Rāte" dziedātāja Agnese Veldre.
No sirmām galvām līdz pat bērnam, kuram šie ir pirmie Dziesmu un deju svētki.
"Dziesmu svētki ir vislabākais, kas vien Latvijai var būt. Jo tu dabū to, ka tu esi latvietis, ka jūs esat brīvi visi kopā. Man tas ir ļoti skaisti priekš manis," atzina kora "Lai top!" dziedātāja Annija Vaivade.
"Atrodoties Mežaparka estrādē, tu sajūti visus latviešus būtībā, sajūti, ka tu dzīvo Latvijā, un novērtē to, kas tev īsti ir Latvija," atzina kora "Lai top!" dziedātājs Mārtiņš Stebulis.
Kora "Gaisma" dziedātāja Baiba Vētrāja atklāja, ka dziedot jau sen, bet Dziesmu un deju svētkos ir pirmo reizi.
"Visu laiku gribas dziedāt, tā kopības sajūta. Šie svētki ir jāuztur dzīvi. Nedrīkst aizmirst, nedrīkst to galveno aizmirst, kāpēc mēs šeit esam, kādi mēs esam. Mēs visi jau pamatā esam tādi labi, tikai apaug, tajā ikdienā apaug ar sīkumiem un tādiem maziem kašķīšiem, nebūšanām, un tas galvenais jau piemirstas," sprieda Vētrāja.
"Zini, ka man ir, ar ko salīdzināt. Es šinī estrādē dziedāju no Ventspils korī "Līvzeme", mēs bijām 1985. gadā šeit. Atceros, ka toreiz starp rindām soļoja krievu armija ar automātiem; paskaties – pilnīgi cita pasaule," piebilda "Suitu dūdenieku" vadītājs Juris Lipsnis.
KONTEKSTS:
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandināja no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.
