Katrs ansamblis uzstājas gan savā dzimtajā valodā, gan atskaņo arī kādu latviešu tautasdziesmu. Krievu ansamblis "Harmonija" no Rēzeknes izvēlējies nodziedāt "Ej, saulīte, drīz pie Dieva".

Košos tērpos, ar izteiksmīgām sarkanām krellēm rotājušās, savu uznācienu gaida poļu biedrības vokālā ansambļa "Červone korali" dalībnieces no Ludzas, latviski kolektīvs tā arī saucas "Sarkanās krelles", stāsta dziedātājas Aina un Tatjana: "Kolektīvs esam ļoti jauns, darbojamies tikai četrus gadus, esam ļoti priecīgi Dziesmu svētkos kopā būt, kopā just. Kopt tradīcijas – tas nozīmē cienīt savu vēsturi, savas saknes un nest savu poļu kultūru tālāk."

Krievu folkloras kora "Ivuška" no Rēzeknes dalībniece: "Mani sauc Jeļena Burova, es šo kolektīvu vadu jau 36 gadus. Šogad mēs piedalāmies jau trešo reizi Dziesmu svētkos. Bija jauki, cilvēki mums aplaudēja, draudzīga atmosfēra bija. Šeit ne tikai krievi, bet arī latgalieši un latvieši dzied mūsu korī, mūsu repertuārā ir dažādu tautību dziesmas."

Vadītāja Vjačeslava Petrova vadībā Rīgā ieradies arī Daugavpils baltkrievu vokālais ansamblis "Kupaļenka". Vadītāja stāsta: ""Kupaļenka" ir ziediņš. Mums ir programma ar latgaliešu tautasdziesmu un baltkrievu folkloras dziesmām. Mēs kā baltkrievi jūtamies piederīgi Latvijas videi, kā daļa no visa mūsu draudzīgā kolektīva, kas saucas Latvijas valsts."

Savu atšķirīgu krāsu mazākumtautību koncertam piešķir Naujenes klezmera ansambļa "Mazl Tov" uzstāšanās. Tā pārstāvis Šamirs Grinbergs  stāsta: "Es novēlu, lai katrs, kurš Latvijā dzīvo, izjūt saikni ar savām saknēm. Ļoti labi, ja latvietis atceras savu, lietuvietis – savu, krievs – savu un ebrejs – savu. Es domāju, jo mēs labāk zinām savas kultūrvēsturiskās saknes, jo mums mazāk būs tādu momentu, kas saucas ksenofobija, citu cilvēku neieredzēšana. Tā vietā ir mīlestība pret tuvāko un, pirmkārt, mīlestība pret Dievu."

Šodien vairāk nekā 80 mazākumtautību kolektīvus var dzirdēt Vērmanes dārzā un Esplanādē, kur visas dienas garumā notiek tautu diena "Raduma spēks".