Šoreiz kūku festivāla dalībniekiem uzdevums bija ne vien parādīt savu prasmi, lai torte būtu gan garšīga, gan acij tīkama, bet arī lai tā atbilstu konkursa tematikai – kāzu torte. Kūku festivāla organizatore Sniedze Ragže gan atzīst, iespējams, tieši šis tematiskais uzstādījums, kas uzliek augstāku latiņu, varbūt arī nobiedēja dažu labu cepēju piedalīties konkursā.
„Pirms pirmā festivāla es apzināju, cik tādu cilvēku var būt, un izrādās - kaut ko garšīgu, kas garšo ne tikai pašiem, bet arī citiem, novadā cep tuvu pie simts cilvēku…mūsu kā novada mērķis ir motivēt cilvēkus strādāt, nopelnīt un varbūt uzsākt savu biznesu,” saka Ragže.
Festivālā piedalījās desmit dalībnieki ar 11 tortēm un, lai arī cepēju skaits nebija liels, tomēr te varēja redzēt, cik daudzveidīgas var būt tortes - gan pēc vecmāmiņu receptēm ceptās, gan arī internetā nolūkotās un, protams, katrai jau klāt arī paša cepēja izdoma. Tā Ilzes Freibergas daudzstāvu torte bija izvietota uz bērza koka ripām:
„Tā tāda spontāna ideja, tās ripas jau mums laukos stāv un piemērota trauka nebija, tā arī radās. Pārdošanai necepu, tik pašiem uz svētkiem, man ļoti patīk, garšo!”
Valkas festivāls arī pierāda - kūku cepšana nav tikai sieviešu ziņā, un šajā reizē jau divi dalībnieki vīrieši. Kārķēnietis Verners Zutis, kurš piedalījās arī iepriekšējā festivālā, stāsta, ka toršu cepšana pēc mantotas receptes, ir visas dzimtas tradīcija:
„Es vairāk uz tām lauku kūkām. Man tas vienkārši patīk, patīk un patīk, mēs jau visi cepam - man mamma cep un māsa cep, es no mammas to iemācījos.”
Arī vecuma ziņā cepēji bija, gan sākot no īstiem lietpratējiem, kas tortes cep jau ilgus gadus, gan arī jaunieši. Bet valcēnietis Gundars Smans festivālā piedalījās ne ar tradicionālo torti, bet daudzām miniatūrām kūciņām.
„Te ir doma, ka tajos kēksiņos ir īsta mīlestība iecepta - te ir mīlestības saldums, mīlestības rūgtums, tā ir rūgtā šokolāde, un mīlestības skābums - tās ir dzērvenes. (..) Tā kaut kā ir sanācis, kungs taisa precīzi pēc receptes un sanāk, gaļas ēdieni nesanāk, kūkas sanāk.”
Savukārt Anitas Grišjānes tortes recepte ir izturējusi jau laika pārbaudi un viņas ceptās kūkas Valkā ir pagaršojis vai ikviens.
„Man gribas ar pirkstu iebraukt un pagaršot, vai tas krēms tiešām garšo tā, kā īsts kafijas krēms… Viņai bija tāds piesitiens, kas atšķir mājas torti no citas tortes,” tā Anitas Grišjānes ceptās tortes atceras žūrijas locekle Inguna Johansone. Un, protams, pie garšošanas tika arī festivāla apmeklētāji, kuru nudien mazajai Valkai bija visai kupls skaits.
„Ir pāri tas laiks, kad mums gribējās nogaršot visas Polijas kulinārijas ražotās lietas, poļu ruletes un visu ko tādu, ko mēs nebijām redzējuši un ēduši, un tagad nāk cilvēkos atpakaļ vēlme gatavot pašiem savu un oriģinālu,” atzīst Inguna Johansone.
Tagad jāgaida desu un kūpinājumu festivāls, kas Valkā būs maija sākumā un šogad noritēs jau divas dienas, lai savās prasmēs varētu sacensties arī gaļas grilētāji.
