„Pirmais un vissvarīgākais solis ir rūpnieciskā piesārņojuma un barības vielu pārbagātības novēršana. Mums arī jāmeklē veidi, kā īstenot savienības tiesību aktus, lai samazinātu šo piesārņojumu. Tā ir prioritāte,” uzsvēra Sinkevičus.
Lielākās problēmas rada piesārņojums ar naftu un tās produktiem, kas Baltijas jūrā nonāk no kuģiem un Būtiņģes naftas termināla avāriju dēļ.
Tāpēc Klaipēdas universitātes zinātnieki izvēlējušies divus salīdzinoši vienkāršus veidus, kā novērst šādas problēmas.
Viens no variantiem ir apstrādāt dabiskus materiālus, piemēram, salmus ar jau patlaban Baltijas jūrā sastopamām baktērijām, kas sadala šos savienojumus, un izkaisīt tos piesārņojuma vietā. Tie absorbētu vienīgi kaitīgās vielas, un vēlāk nogrimtu dzelmē vai tiktu nogādāti krastā.
Otra ideja ir no celulozei radniecīgiem materiāliem izgatavot aerogelus, kas efektīvāk nekā pašreiz pieejamie materiāli uzsūktu piesārņojumu. Zinātnieki cer jau pēc apmēram pusgada piedāvāt gatavu produktu.
