Kāpēc izvēlēties un kas ir būtiskākie ieguvumi, dodoties uz beziepakojuma veikaliem, un kā vispār tajos iepirkties? Kas patērētājiem liek izvēlēties, un kas viņus mudina dzīvot zaļāk un neradīt liekus atkritumus?
“Tas nav nekas jauns, tas ir labi aizmirsts vecais, Padomju Savienībā mēs tā diezgan līdzīgi iepirkāmies, un jāsaka, ka šobrīd pasaulē “Zero waste” kustība ir diezgan moderna.
Šādu veikalu kļūst arvien vairāk un vairāk, piemēram, Vācijā ir pāri par 50 šāda tipa veikalu,” pastāstīja veikala “Burka” dibinātāja Marija Sološenko.
Rīgas beziepakojuma veikalos pārsvarā nopērkama sausā un beramā pārtika, tāpat arī šis tas no sadzīves ķīmijas, bet kā tad vispār notiek iepirkšanās šādos veikalos?
Sološenko pastāstīja, ka, piemēram, ir tāds burku maiņas punkts, kur cilvēki, kuriem mājās ir daudz lieku burciņu, tās var atnest. Savukārt citiem tās noderēs iepērkoties vai mājās – ievārījuma vārīšanai. Burku maiņas punktā burciņu var paņemt par brīvu.
“Mums ir arī papīra maisiņi,” piebilda Sološenko.
Liels pluss, iepērkoties beziepakojuma veikalos, ir tas, ka pamatīgi ietaupām, jo, piemēram, pērkot sadzīves ķīmiju un iepildot to līdzpaņemtā burciņā, mēs ietaupām līdz pat 60% – jo nemaksājam ne par iepakojumu, ne par darbaspēku, kas nepieciešams ražošanas un iepakošanas procesos.
“Mana doma bija – mēģināt pārliecināt arī tos cilvēkus, kas šobrīd nav zaļi domājoši,” pastāstīja Sološenko. “Manā gadījumā es ļoti vēlējos to izdarīt ar cenas palīdzību, parādīt cilvēkiem, ka bez iepakojuma var nopirkt lētāk, izdevīgāk un, vairumā gadījuma jāsaka, ka man tas ir izdevies.”
Nesen atvērts arī beziepakojuma veikals “Zero Waste Angel”. Tā pārstāve Nadīna Deģe uzskata: “Es domāju, ka tas bums ir iekustējies un to nevarēs apstādināt. Man liekas, tādi veikaliņi būs katrā rajonā, vajadzētu Āgenskalnā, man liekas, tajā pašā Purvciemā.”
Nadīna Deģe novērojusi, ka cilvēku reakcijas uz beziepakojuma veikalu ir dažādas, bet svarīgākais ir tas, ka 99% cilvēku raugās pozitīvi uz šādiem veikaliņiem.
“Es varētu izdalīt dažas takā cilvēku grupas. Vieni ir tādi, kas ienāk iekšā, un viņiem liekas, ka viņi ir nonākuši paradīzē. Tad man ir grupa, kas ir omītes, kas man nes tikai burciņas, viņas izstaigā, viņām viss ļoti patīk, bet viņas šeit neiepērkas,” pastāstīja Deģe. “Un tad ir tādi cilvēki, kas jau iepērkas dažādos bioveikalos, ekoveikalos, viņi nāk, viņi šos produktus jau pazīst, viņi līdz šim ir pirkuši iesaiņojumos, bet ir sākuši domāt par nākamo zaļāko soli, un viņi ir vienkārši ļoti priecīgi, ierauga cenu, saprot, ka ir lētāk, ņem savas burkas, maisiņus un iepērkas.”
Izskatās, ka vārdu savienojumu “beziepakojuma veikali” pavisam tuvā nākotnē sabiedrība dzirdēs arvien biežāk, jo ja vēl pirms kāda laika Rīgā nebija neviena šāda tipa veikala, tad nu jau ir divi, un drīz durvis vērs vaļā arī trešais.
Veikala “Turza” veidotājas Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece pastāstīja: “Mēs mēģinām, gribam nodrošināt to, ka ir viena vieta, kur var atnākt un dabūt pilnīgi visu, kas ikdienai ir nepieciešams, varbūt ar dažiem izņēmumiem. Lai nav jāiet pa četriem veikaliem, lai savāktu visu, kas nepieciešams. Tāpēc mums piedāvājumā ir gan dārzeņi, gan svaigā pārtika, gan piena produkti, gan sadzīves ķīmija, gan alkohols, ja viss labi izdodas. Un attiecīgi, lai tas nebūtu tikai veikals, mums plānā ir taisīt arī meistarklases, seminārus, sarunu vakarus, lai tā vieta ir interaktīvāka, lai cilvēkiem, kas ieinteresējas par šo dzīvesveidu, ir, kur nākt un uzzināt informāciju.”
Veikala veidotājas norādīja, ka svarīgi ir domāt par to, lai zaļāk domāt motivētu ne vien patērētājus, bet arī ražotājus un piegādātājus.
“Viens ir atvieglot ikdienas dzīvi cilvēkiem, kas tiešām grib spert soli tālāk un dzīvot dabai draudzīgāk, un otrs ir varbūt pat tāds lielākais – stimulēt ne tikai to patērētāju kultūras izmaiņu, bet arī to ražotāju un piegādātāju pusi, jo tas, ko mēs kā pircēji neredzam, ir šausmīgi atkritumu kalni,” skaidroja veikala “Turza” veidotājas. “Mēs arī, veidojot šo veikalu, gribam sadarboties un atkārtoti uzpildīt kaut kādus traukus un produktus, un veicināt to aprites ekonomiku. Tas viss attīstītos no abiem galiem.“
Lielu daļu atkritumu mēs radām iepērkoties, savukārt, iepērkoties beziepakojuma veikalos, neradīsim atkritumus ne sev, ne arī videi. Arī pircēji atzīst – bezatkritumu dzīvesveids ir svarīgs.
“Ziniet, nāk tāda apjausma, tāda sajūta, ka iepakojuma ir tik daudz – viss, ko mēs pērkam un pēc tam metam ārā,” pastāstīja pircējs Ainārs. “Vai to vajag? Varbūt var kaut kā citādi, bet nu es ienācu apskatīties, jo dzirdēju, ka šeit tāds koncepts tiek piedāvāts.”
Pircēja Ilze savukārt norādīja, ka cenšas radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, tāpēc izmanto nesen atvērtā beziepakojuma veikala pakalpojumus.
“Pēdējā laikā tiešām man šķiet ļoti izplatīta tā problēma, un daudz vairāk arī informācijas par to, cik daudz plastmasas atkritumi kaitē videi un ka tie taču nekur nepaliek, nesadalās un bezmaz vai vienmēr būs. Man gribētos atstāt tīrāku pasauli nākamajai paaudzei,” teica pircēja Kristīne.
Arī pircēja Maija atzina, ka plastmasas iepakojumus viņai vairs iegādāties neļaujot sirdsapziņa.
“Ir tāda bilde – tu aizmirsti maisiņu, tu pievil planētu,” viņa paskaidroja.
Izskatās, ka dzīve bez atkritumiem aizvien vairāk nāk modē arī pie mums, tātad Latvija kļūst vēl draudzīgāka kā cilvēkiem, tā videi.
