Dižkoku skaitīšana Latvijas simtgadei gūst negaidītu popularitāti

Trīsdesmit piecos gados saskaitīti vairāk nekā 2000 esošu un topošu dižkoku – tāds ir biologa Arņa Bērziņa aizraušanās rezultāts, kas šajās dienās vaļā mutēm atstājis Latvijas simtgades biroja un Dabas aizsardzības pārvaldes ļaudis. Aicinājums meklēt un kartēt dižkokus jau pirmajās nedēļās sasniedzis negaidīti daudz dzirdīgu ausu un krietni papildinās Latvijas dižkoku datubāzi, kurā pašlaik reģistrēta vien apmēram ceturtā daļa no visiem Latvijas mežu milžiem.

Hobijs dižkoku meklēšana

"Man visvairāk patīk priedes. Esmu pieradis pie priežu meža, jo faktiski kopš divu gadu vecuma dzīvoju pie jūras, starp priedēm, līdz ar to man tas ir tā ļoti ikdienišķi. Droši vien tāpēc man arī ir radusies tā interese par lielajiem kokiem," stāsta biologs Arnis Bērziņš.

Ar biologu Latvijas Radio dodas apraudzīt dižpriedes, kas aug vien pārsimt soļu no Brīvības ielas un tirdzniecības centra "Alfa". Te, blakus Juglas kapiem, aug Biķernieku meža lielākā priede.

"Apkārtmērs – 2,84 metri. Pēdējoreiz tā ir mērīta 2015.gada 30.oktobrī, bet atrasta – 1995. gada decembrī, kad apkārtmērs bija 2,64 metri. Ir arī tādas priedes, ko es pieskatu jau no 1982.gada, bet ne šeit," atzīst Bērziņš.

Bez mērlentes viņš no mājas ārā neiet, bet visus datus rūpīgi iegrāmato GPS uztvērējā. "Standartā mēs mērām 1,3 metru augstumā no zemes. Bet ja tur jau sākas kāds paresnējums vai zars, tad jāmēra šaurākajā vietā," Bērziņš stāsta, kā pareizi noņemt koka mērus.

Dižkoku meklēšana ir Arņa Bērziņa ilggadējs hobijs, kopš izlasījis dabas pētnieka Gunta Eniņa grāmatu. Strādājot Nacionālajā botāniskajā dārzā, interese vēl padziļinājusies.

Kāpēc viņam ir svarīgi dižkokus dokumentēt? "Laikam jau tā estētiskā vērtība. Viņi ir skaisti paši par sevi. Tas, manuprāt, ir galvenais," saka biologs.

Vairot skaisto sev apkārt

Vairot un apzināties skaisto sev apkārt – tāds ir arī viens no Latvijas simtgades biroja mērķiem, ierosinot dižkoku skaitīšanas projektu Dabas aizsardzības pārvaldei.

"Es spiedzu, man tas likās kaut kas nereāls!" ar tādām emocijām Arņa Bērziņa reģistrētos divtūkstoš koku datus uzņēma viena no dižkoku skaitīšanas akcijas autorēm, Latvijas simtgades biroja pārstāve Inga Oliņa.

Viņa cer, ka tā pamudinās daudz vairāk cilvēku iesaistīties lielo koku fiksēšanā un simtgadē dāvināt savu laiku savai valstij.

"Šī skaitīšana ir notikusi arī agrāk, ir entuziasti un draugu kopas, kas to dara, un tas nav nekas pilnībā jauns. Bet tā karte un anketa bija diezgan sarežģīta, lai to piedāvātu plašam cilvēku lokam kā brīvā laika pavadīšanu. Mēs sapratām, ka varam to vienkāršot. Galu galā – cilvēki ir aktīvi uz pokemonu meklēšanu, bet varbūt mēs varam meklēt dižkokus! Cilvēks varbūt savā dārzā var nomērīt ābeli un atklāt, ka tā ir dižkoks vai tuvu tam!" saka Oliņa.

Pāris nedēļās kopš akcijas sākuma birojs saņēmis ziņas jau par vairākiem simtiem dižkoku, ko Oliņa vērtē kā negaidīti lielu atsaucību.

Starp dižkokiem visvairāk ozolu

Jāatceras, ka katrai sugai ir savs stumbra resnums, ar ko iekļūt dižkoku vidū. To regulē Ministru kabineta noteikumi, ko simtgades birojs kopā ar mērīšanas pamācību apkopojis viegli uztveramā interneta brošūrā.

Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzē pašlaik ir apmēram 8500 dižkoku un potenciālo dižkoku. Puse no tiem – ozoli, arī daudz liepu un priežu, mazāk vīksnu, gobu, bērzu un citu koku.

"Dižkoki ir viena no īpaši aizsargājamo teritoriju kategorijām. Jo koks nav aizsargājams kā punkts, bet kā teritorija – pats koks, platība zem koka vainaga un vēl 10 metru plata josla ap šo vainagu," saka pārvaldes dižkoku eksperts Dainis Ozols.

Viņš lēš, ka apzināta varētu būt vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem un attiecīgi – aizsargājamajām teritorijām, kuru atklāšanai iedzīvotāju palīdzība ir ļoti svarīga.

"Vajag staigāt pa savu tuvāko apkārtni, skatīties vecos parkus, muižu parkus, vecsaimniecības, arī upju ielejās un krastu krantīs bieži vien aug lieli koki. Un tad vienkārši vajag apmest to mērlenti riņķī 1,3 metru augstumā un apskatīties – sanāk vai nesanāk tas izmērs," saka Ozols.

Atrastos un nomērītos dižkokus var reģistrēt Latvijas simtgades biroja izveidotajā lapā dizosanas.lv100.lv, kas šos datus pēcāk nodos pārbaudei Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem.

Tikmēr Arnis Bērziņš lūdz atsaukties iedzīvotājus no Saulkrastiem, Kāpu ielas 2, kuru īpašumā ir sen nemērīta dižpriede, un dot ekspertiem iespēju pārliecināties par tās pašreizējo apkārtmēru.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti