Kamēr likumā par to nav iekļautas izmaiņas, dabas aizsargi paļaujas uz ogotāju godaprātu, kā arī aicina sabiedrību ziņot par novērotajiem pārkāpumiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Sintija Balode kopā ar kolēģiem regulāri dodas teritoriju kontrolē un tagad, sākoties ogu sezonai, īpaši lielu uzmanību pievērš tieši purviem un mežiem. Nupat saņemtas arī pirmās iedzīvotāju sūdzības.
"Atrodamies skaistā pierobežas purvā dabas liegumā "Gulbju un Platpirovas purvs". Šeit mēs varam redzēt, ka ir izplūkāti sfagni, kas ir no ogu vākšanas palīgierīcēm. Cilvēki neskatās, ko viņi dara, un ogas ir kā bizness. Viņi iet pelnīt un tajā brīdī – nedomā," par ogu vākšanas palīgierīču radīto postu mētrājiem stāstīja Balode.
Ludzas novadā konkrētā dabas lieguma teritorija ir vairāk nekā 2000 hektāru plaša, un šoreiz postījumus lielā apmērā speciālistes nekonstatē, taču kopumā secina, ka gadu no gada tie turpina pieaugt.
Šobrīd likumdošanā ogu lasīšanas palīgierīces atļauts izmantot visur, taču, kā uzskata speciālisti, turpmāk jādomā par ierobežojumiem atsevišķās teritorijās, tāpat –
ja ogulājus izplēš regulāri, tas samazina ogu daudzumu nākamajos gados.
"Tā pati dzērvene – mēs to nevaram salīdzināt ar nezāli, mēs šogad izraujam, un nākamgad tā ir atpakaļ ataugusi un viss ir kārtībā. Lai tā atjaunotos, nepieciešams vairāk nekā gads. Purvos kombainus nevajadzētu izmantot. To mēs varam darīt teritorijās, kas ir speciāli ierīkotas. Esot dabā, labāk tos neņemt līdzi un neizmantot, lasīt ogas ar rokām," sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve.
Tikmēr netālu no Gulbju un Platpirovas purva satiktais ludzānietis, kurš atbraucis uz Krivandas mežiem sēņot, netic, ka ogu vākšana ar kombainu var nodarīt postu purva ekosistēmai.
"Tas nevar būt, ka ogu vietas var tikt izpostītas. Visu dzīvi ogas cilvēki ar kombainiem lasa. Ar rokām to jau sen neviens nedara," viņš sprieda.
Savukārt purva apkārtnes iedzīvotāja Vēsma atklāja, ka viņai ir savas ogu vietas, kur ogu biznesmeņi netiek klāt, bet viņa ir redzējusi, kāda postaža paliek purvā pēc ogu vākšanas ar kombainu.
"Tikko šodien biju purvā. Salasīju 12 litrus pa divām stundām. Es ar rokām lasu. Ir tādi, kas lasa ar kombainu. Es vienam tādam teicu, "Kā tev nav kauna! Ogas visas izplēstas. Kas nākošgad te izaugs!" viņa sacīja.
Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode uzsvēra: "Tas jautājums jau nav atrisināms tikai ar likumdošanu. Pat ja mēs būtu uzrakstījuši, ka visos purvos ir aizliegts ogas lasīt ar ogu lasāmajām ierīcēm un jālasa tikai un vienīgi ar rokām, tad saprotiet, ka mēs nevaram katram purvam un katram ogotājam klāt pielikt inspektoru. Kurš šo prasību varētu izkontrolēt?"
Strode sprieda, ka te ir jautājums, kāda ir kultūra tiem, kas ogas iepērk un dod tālāk produkcijai.
"Tas ir tas, kas Latvijā vēl nav iedzīvojies, bet kas ir citās valstīs, kad uzņēmumi domā ilgtspējīgi, ieviešot zaļos principus. Tā, lai caur šo te pieprasījumu tiktu veicināts ogas iegūt saudzīgi," sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve.
Pieprasījums pēc purva dzērvenēm Latvijā ir liels. 7. septembrī cena par kilogramu bija trīs eiro un uzpircēji brauc pēc ogām pa visu Latviju.
16. septembrī ogu sezona sāksies arī Teiču dabas rezervātā, kur jāatceras, ka lasīt ogas šeit var noteiktas četras dienas un tikai teritorijai piegulošajos pagastos deklarētie iedzīvotāji. Savukārt dabas liegumos un dabas parkos ogas un sēnes vākt var jebkurš, taču, ja teritorija ir pierobežā, visas darbības jāsaskaņo ar Valsts robežsardzi.
