Austrālijā vasara ir no decembra līdz februārim. Aizvadītā vasara Lielajam Barjerrifam bijusi sliktākā vēsturē. Koraļļus ļoti ietekmē globālā sasilšana – pērn pārspēti vairāki vēsturiskie rekordi un daudzviet pieredzēti ekstrēmi laikapstākļi, strauji paaugstinās arī okeānu temperatūra.
ASV bāzētā Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde pagājušajā mēnesī paziņoja, ka visā pasaulē notiek koraļļu masveida balēšana.
Tas apdraud arī desmitiem tūkstošus dzīvo radību, kas atkarīgi no rifa, lai izdzīvotu.
"Klimata prognozes paredz, ka laika periodā no 2040. līdz 2050. gadam, katrs koraļļu rifs uz planētas ik gadu piedzīvos balēšanu. Tas ir balstīts uz to sasilšanas ātrumu, kādu redzam šobrīd," sacīja Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvaldes koordinators Dereks Manzello.
Izbalējis korallis vēl nav miris un var atkopties, taču tas var prasīt pat vairākus gadus. Koraļļiem ir simbiotiskas attiecības ar mikroskopiskām aļģēm, kas dzīvo to audos.
Šīs aļģes ir koraļļu galvenais barības avots un piešķir tiem krāsu. Stresa, piemēram, pārāk augstas temperatūras gadījumā aļģes koraļļus atstāj. Tie paliek bez krāsas un jutīgāki pret slimībām.
Pasaules koraļļu saglabāšanas projekts ekspertu vadībā strādā pie tā, lai nepieļautu apdraudēto sugu izmiršanu. Īpašs koraļļu akvārijs, saukts par Noasa šķirstu, atrodams kādā zooloģiskajā dārzā Nīderlandē. Tur pavairo un audzē apdraudētu koraļļu sugas, lai tās kādu dienu pārvietotu uz savvaļu. Nirēji ar vislielāko rūpību ievieto koraļļus konkrētā akvārijā.
"Šodien savā koraļļu rifu akvārijā ievietojām divas koraļļu sugas. Viena no tām ir Akropora jeb briežraga koraļļi. Šī ir salīdzinoši strauji augoša suga un viens no koraļļiem, kam līdz šim klājies ļoti labi," sacīja bioloģe Nienke Klerka.
Zooloģiskais dārzs koraļļus pavairo kopš 2022. gada, ļaujot tiem augt stingri kontrolēta vidē, līdz tie ir pietiekami lieli, lai tos nogādātu savvaļā.
