ĪSUMĀ:
- Katru gadu janvāra vidū Eiropā notiek ziemojošo ūdensputnu uzskaite.
- Latvijā novērojamas aptuveni 40 ziemojošo ūdensputnu sugas.
- Ziema ir piemērots laiks ūdensputnu sugu uzskaitei, jo ligzdošanas periodā tie slēpjas.
- Ziemojošo ūdensputnu uzskaite Eiropā notiek jau kopš 1967. gada janvāra.
- Latvijā dati tika veikti arī padomju okupācijas periodā, bet Starptautisko Ūdens putnu pētniecības biroju tie sasniedza pēc "dzelzs priekškara" krišanas.
- Ja daudzu gadu periodā kādas konkrētas putnu sugas skaita tendences ir negatīvas, tiek meklēti veidi, kā palīdzēt sugai. Piemēram, tā tiek iekļauta Eiropas putnu sugu aizsardzības plānā.
- Ūdensputnu uzskaitei jūrā tiek izmantotas arī lidmašīnas.
- Hidroelektrostacijas un ostas ir labākās vietas ziemojošo ūdensputnu vērošanai.
Latvijā var redzēt aptuveni 40 ziemojošo ūdensputnu sugas. "Vides fakti" Buļļupē pie Bolderājas tilta tikās ar ornitoloģi Antru Stīpnieci. Viņa ir ziemojošu ūdensputnu uzskaišu vadītāja. Ornitoloģe pievērsa uzmanību tur redzamajiem ūdensputniem – mežapīlei, paugurknābja gulbim, laucim, gaigalai, lielajai gaurai.
"Ideja ir tāda, ka tam ir jānotiek visā ziemošanas areālā, visās valstīs vienlaicīgi, un tāpēc ir izvēlēta tā nedēļas nogale, kas ir vistuvāk janvāra vidum. Jo tad ir pieņemts, ka tiem, kam vajag kaut kur aizlidot, ir aizlidojuši, kam vajag apmirt, ir apmiruši," skaidroja Stīpniece.
Ornitoloģe piebilda, ka esot vēlams, lai katru gadu konkrētā vietā putnus uzskaitītu viens un tas pats novērotājs, jo viņš pārzina knifus, kur tie var būt paslēpušies. Ūdensputnu uzskaiti cenšas veikt divu dienu laikā, lai nebūtu tā, ka putni aizlido citviet un tos saskaita divreiz. Šī uzskaite ir svarīga, lai gūtu priekšstatu par putnu populāciju izmaiņām. Ja konstatē, ka kādai sugai ir kritums, ir iespējams rīkoties. Šī informācija tiek apkopota visās Eiropas valstīs.
Ornitologs Ruslans Matrozis atklāja, ka tieši ziema ir laiks, kad var saskaitīt, cik konkrēto sugu vispār ir Eiropā, jo ligzdošanas periodā saskaitīt visus putnus ir ļoti grūti.
"Visi ir ligzdotāji, kaut kur ezeros slēpjas, bet ziemas laikā putni koncentrējas tajās vietās, kas nav aizsalušas, un tos ir viegli saskaitīt. Piemēram, gulbju populāciju skaita tikai pēc ziemotājiem. Un, ja uzskaite notiek vairāk nekā pusgadsimtu, tad mums ir dati par šo periodu, un tad mēs redzam, kā katrai sugai mainās populācija ilglaicīgā periodā," norādīja ornitologs.
Reizi piecos gados tiek uzskaitīti arī ziemeļu gulbji, jo tie atšķirībā no paugurknābja gulbjiem barojas lauksaimniecības zemēs, un tad nu gan šo uzskaites punktu skaits ir krietni lielāks, proti, 1500.
Ziemojošo ūdensputnu uzskaite Eiropā notiek jau kopš 1967. gada janvāra. Arī Latvijā padomju okupācijas laikā šie dati vākti no 1967. līdz 1974. gadam, un pēc tam – pēc septiņu gadu pārtraukuma – putnu uzskaite atsākta 1984. gadā.
"Tikai bija dzelzs priekškars, un tie dati Starptautisko Ūdens putnu pētniecības biroju sasniedza tad, kad dzelzs priekškars nokrita. Bet Eiropā skaitīja visu laiku bez pārtraukuma," sacīja Stīpniece.
Ziemojošu ūdensputnu uzskaiti Latvijā veic aptuveni 150 cilvēku. Metodes ir dažādas – cits novērojumus ieraksta diktofonā, cits atzīmē uz lapiņas. Galvenais zināt, cik katras sugas pārstāvju ir konkrētajā vietā. Katru ziemu klimatiskie apstākļi janvāra vidū var ļoti atšķirties; vienu gadu kāds uzskaites punkts nav aizsalis, un tur ir putni, bet citā gadā, kad ir aizsalis, tad neviena ūdensputna tur nav. Taču, kā skaidroja ornitologi, vietas ir apsekotas daudzu gadu garumā, tāpēc var aprēķināt putnu skaita izmaiņas katrai vietai.
Ja daudzu gadu periodā kādas konkrētas putnu sugas skaita tendences ir negatīvas, tiek meklēti veidi, kā palīdzēt sugai. Ornitologi gan atzina, ka rīcības plāna apspriešana un lemšana var noritēt arī pārāk gausi, jo Eiropa ir liela, un valstu, kas piedalās putnu uzskaitē, daudz.
"Tā visa aina no Eiropas teritorijas, tā parāda objektīvāk to situāciju ar sugu. Kad mēs tiešām redzam, ka daudzas sugas ilgstošā periodā samazinās, tad notiek dažādas apspriedes un tiek rakstīti, piemēram, Eiropas aizsardzības plāni konkrētajai sugai, protams, balstoties uz datiem no šīs uzskaites un, tad tur iesaistās arī Latvijas pārstāvji," skaidroja Matrozis.
Piemēram, daudzās valstīs, tostarp pie mums, no medījamo sugu saraksta ir izslēgts brūnkaklis.
"Brūnkaklis, nirpīle – ļoti strauji saruka. Iemesli – gan invazīvie plēsēji, gan, iespējams, barības bāze un saimniekošanas izmaiņas zivju dīķos," stāstīja Stīpniece.
Veicot jūras putnu uzskaiti, iespējams konstatēt precīzu vietu, kur tie visvairāk uzturas un barojas. Tad šajos posmos tiek noteikti ierobežojumi. Piemēram, aizliegts būvēt vēja ģeneratorus. Matrozis atklāja, ka putni ir viens no iemesliem, kāpēc Rīgas ostā netika uzbūvēts naftas terminālis.
"Kuģi, peldot uz ostu, apdraud visa Rīgas jūras līča rietumu krasta ļoti ievērojamas putnu koncentrācijas, un, nedod Dievs, tur kaut kas notiktu, tad zaudētu ļoti lielu putnu koncentrāciju, barošanās vietas uz vairākiem desmitiem gadu," norādīja ornitologs.
Putnus visvieglāk ir uzskaitīt no krasta, bet, ja ir jāapseko kāds lielāks ezers, kas ziemā nav aizsalis, tad jāizmanto laiva. Jūru var apsekot līdz aptuveni piecu kilometru attālumam, bet, ja pētījumus vajag veikt dziļāk, tad jau jāizmanto lidmašīnas.
"Ir taisnas līnijas, zināmas ar katru sekundi, kurā koordinātē lidmašīna ir, un uzskaite ir ļoti vienkārša –"ko redzu, par to dziedu". Ir diktofons. Cilvēks sēž trīs, četras stundas un stāsta visu, ko redz, pēc tam klausās, ko viņš ir redzējis. Tad Ainārs Auniņš [biologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs – red.] no šiem datiem uztaisa modeli, jo mēs lidojam ik pēc četriem kilometriem, un to, kas bijis starp, to pēc tam var izrēķināt, un iegūt putnu biezību uz kvadrātkilometru," skaidroja Stīpniece.
Jūrā putnu uzskaiti veikt ir vissarežģītāk, jo ornitologi ir atkarīgi no laikapstākļiem – nevar būt sniegs, migla, ir jābūt labai redzamībai.
Labākās vietas, kur pie mums vērot ziemojošos ūdens putnus, ir visas hidroelektrostacijas un ostas.
"Pie Rīgas hidroelektrostacijas Dārziņos atteka izsenis ir bagāta un interesanta, un tur ir sugu daudzveidība, tur arī lielais dumpis no niedrēm reizēm izlien, un dumbrcāļus var atrast," atklāja Stīpniece.
Vēl par putniem
