Lielā pergamentsēne aizsargā Latvijas mežus pret citu sēni - trupi izraisošo sakņu piepi (Heterobasidion annosum). Mežaudzēs, kur biežāk sastopama lielā pergamentsēne, sakņu piepes infekcija celmos ir daudz mazāka. Latvijas valsts mežzinātnes institūtā (LVMI) "Silava" kopš 2006.gada veic pētījumus, lai Somijā ražoto bioloģisko preparātu "Rotstop" aizstātu ar līdzīgas iedarbības, bet no vietējiem pergamentsēnes izolātiem iegūtu preparātu.
Tā kā Latvijā meži klāj aptuveni 54% no valsts teritorijas, bet aptuveni puse no mežiem ir privāti, tad, izvēloties šo sargājošo sēni par gada sēni, Latvijas Mikologu biedrība vēlējusies rosināt arī privāto mežu īpašniekus savos mežos veikt svaigu celmu apstrādi ar bioloģiskajiem preparātiem, lai ierobežotu sakņu trupes izplatību, informēja biedrības vadītāja Diāna Meiere.
Sugai raksturīgās iezīmes ir koksni noārdoša bazīdijsēne, kas veido lielus klājeniskus augļķermeņus, parasti uz koksnes daļas, kas vērsta pret zemi. Sēne bieži sastopama uz divus, trīs gadus veciem nozāģētu vai izgāztu skuju koku stumbriem, celmiem un lielu dimensiju ciršanas atliekām.
Bieži var atrast līdz 70 centimetrus garus un 15 - 20 centimetrus platus augļķermeņus. Lielās pergamentsēnes augļķermeņi klājeniski veido plēvei vai garozai līdzīgus laukumus uz mirušas skujkoku koksnes.
Raksturīga sugas pazīme ir krasas atšķirības izskatā svaigai, mitrai sēnei un izkaltušai. Mitrumā tā cieši pieguļ pie substrāta, krāsa ir zilganpelēka, pelēkbalta, nedaudz puscaurspīdīga, konsistence ir vaskaina un mīksta. Savukārt sausumā un vecākiem augļķermeņiem to malas atdalās no substrāta, ierullējas uz iekšu, virsma ir krēmkrāsas vai dzeltenbrūna, bet konsistence ir sausa un garozai līdzīga. Šajā stāvoklī tā atgādina pergamentu vai sviestpapīru, no kā cēlies sēnes nosaukums.
Sēne galvenokārt aug uz priedes koksnes, bet labvēlīgos apstākļos var augt arī uz egles. Vairāk augļķermeņu veidojas mitrās, ēnainās vietās grāvju un ieplaku tuvumā. Sēnes micēlijam attīstoties, koksnē veidojas oranži-brūns krāsojums. Sēne izraisa skuju koku balto trupi, bet tā nebojā dzīvus kokus. Sēne veido bazīdijsporas un veģetatīvās sporas - oīdijas. Tieši oīdiju veidošanās ir ļoti svarīga īpašība, lai lielo pergamentsēni izmantotu bioloģisko preparātu ražošanā.
Dabā šī sēne nereti izskatās līdzīga citām koksnes sēnēm, tādēļ precīzai noteikšanai vajadzīga speciālista konsultācija, apskatot paraugu vai sliktākajā gadījumā - labu fotogrāfiju. Tāpēc LVMI "Silava" zinātnieki būs pateicīgi, ja saņems informāciju (fotogrāfijas, augļķermeņi) par šo sēni. Institūtu īpaši interesē augļķermeņi uz egles un tās celmiem. Ja tiks norādītas precīzas norādes par sēnes augļķermeņiem, kas garāki par vienu metru, atradējiem "Silava" pārstāvji sola sarūpēt pārsteiguma balvas. Informācija sūtāma uz epastu.
AS "Latvijas valsts meži" katru gadu kopšanas cirtēs 5000 hektāru platībā celmus apsmidzina ar Somijā ražoto bioloģisko preparātu "Rotstop", kura sastāvā ir lielās pergamentsēnes sporas. Tas būtiski ierobežo sakņu piepes sporu attīstību uz svaigi zāģētu celmu virsmas. Lēmums ieguldīt līdzekļus celmu apstrādei, izmantojot nevis ķīmiskos, bet bioloģiskos preparātus, ir vērsts uz meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tomēr, izmantojot "Rotstop", apkārtējā vidē nonāk liels daudzums ģenētiski viendabīgas sēnes, kas var ietekmēt citu sēņu populācijas. Tāpēc Latvijā, līdzīgi kā citās mežsaimnieciski augsti attīstītās valstīs, tiek veikti pētījumi, lai atrastu vietējos lielās pergamentsēnes izolātus, no kuriem varētu ražot bioloģiskos preparātus. Šādi pētījumi LVMI "Silava" notiek kopš 2006.gada. Pētījumos ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes (LU BF) speciālisti, un par diviem Latvijas izcelsmes izolātiem ir saņemti Latvijas Republikas patenti.
