Rīgas 49. vidusskolas skolēni stāsta, ka 18. novembris viņiem viennozīmīgi ir svarīga un svinama diena.
Pārsvarā šie svētki tiek svinēti kopā ar ģimeni.
Edgars: "Kopā dodamies uz krastmalu, vērojam militāro parādi un vakarā noskatāmies "Rīgas sargus" vai kādu citu latviešu veidotu patriotisku filmu."
Katrīnas ģimenē tradīcijas vairāk saistās ar laiku pirms svētkiem. "Mums ļoti daudz mākslinieku ģimenē, un visiem ir dažādi koncerti, ir jādejo, jādzied."
Katerīna: "Mēs cenšamies vienmēr uzklāt baltu galdautu, gan 18., gan 11. novembrī."
Annas ģimenē parasti sanāk visa ģimene kopā un ietur svētku pusdienas. "Mēs dziedam himnu vairākas reizes dienā."
Artūrs kopā ar ģimeni uztaisa svētku vakariņas un pēc tam dodas skatīties uz krastmalu svētku salūtu.
Visi sastaptie vidusskolēni atzīst, ka savu turpmāko dzīvi vēlas saistīt ar Latviju.
Anna domā, ka nevajag braukt prom no Latvijas, bet palikt te, lai veidotu Latvijā savu nākotni, "jo mēs tomēr esam no šejienes nākuši un ir jāatbalsta Latvija un savējie."
Katrīna uzskata, ka ārzemēs nav tik labi kā šeit, tāpēc viennozīmīgi paliks Latvijā. Arī Anna domā dzīvot Latvijā, bet mācīties doties uz ārzemēm: "Profesijai, ar kuru domāju saistīt savu dzīvi, nav tik plašs spektrs, ko Latvijā apgūt, tāpēc domāju braukt mācīties uz ārzemēm, bet noteikti atgriezīšos Latvijā."
Līdzīgi savu nākotni plāno veidot Edgars: "Es plānoju iegūt izglītību ārzemēs, bet vēlāk atgriezties Latvijā un strādāt savas tautas un valsts labā."
"Tā kā esmu Latvijas patriots, es noteikti vēlos palikt Latvijā, jo man ir svarīgi, kas šeit notiek. Es noteikti gribētu pats piedalīties valsts pārvaldē vai ļoti svarīgā sabiedriskajā dzīvē, palīdzēt kaut ko mainīt uz labo pusi," skaidro Niklāvs.
Jaunieši arī neskopojas ar laba vēlējumiem valstij dzimšanas dienā.
Katrīna: "Gudrus un asus prātus daudz."
Niklāvs: "Es valstij novēlētu būt vienotai, draudzīgai, spēcīgai, neskatoties uz to, kas notiek pasaulē. Vienmēr pastāvēt pašai par sevi un mūžīgi."
Keitija: "Es novēlētu izjust to īpašo sajūtu, kas ir, izejot ātrā uz ielas, kad visur ir karogi, pie apģērba ir karodziņi un ir tādā vienojoša, kopīga sajūta."
Katerīna: "Es Latvijai kā valstij novēlētu, lai to pasaulē pazīst ne tikai kā zemi, kurā dzied un dejo, bet arī kā zemi, kurā ir cilvēki, kas sevi velta zinātnei. Lai nākotnē Latvijai būtu lielāks pamatiedzīvotāju skaits un lai no Latvijas kartes nepazustu ciemi, un lai cilvēki vairāk no pilsētas dotos atpakaļ uz laukiem."
Sveic arī paši mazākie
Arī mazākie Latvijas iedzīvotāji – bērnudārznieki un skolēni – patiesi un sirsnīgi, ar pašu krāsotiem karodziņiem un pašu darinātiem gaismas lukturīšiem Latviju dzimšanas dienā sveica jau 17.novembrī. Dārziņos un skolās skanēja tautasdziesmas, dzejoļi un tika izdejotas arī skaistākās tautas dejas.
Āgenskalna sākumskolā ceļš uz šodien gaismas lukturīšiem rotāts. Un gaismas vajadzēs daudz, jo sākas mūsu visu kopīgais ceļš pretī Latvijas simtgadei. Āgenskalna sākumskolas skolēni savu Latviju sveic sirsnīgi un muzikāli.
Mazākajiem dejotājiem otrais deju koncerts publikas priekšā. Kājas pastalās nostieptas, muguras staltas. Visiem taču gribas aizdejot tālu, līdz dziesmu svētkiem.
Starp dziesmām un dejām skan tautas dziesmas. Arī katrā četrrindē ir spēka vārdi sev, savam mūžam un savai valstij.
