Vecāku būšana. Pirmais gads portretos
Galerijā “Istaba” atvērta Elīnas Brasliņas zīmējumu izstāde “Vecāku būšana. Pirmais gads portretos”. Izstāde tapusi balstoties uz biedrības “My First Year Too” veidoto saturu sociālo mediju platformā Instagram.
Lsm.lv publicēs 14 mammu stāstus ar Elīnas Brasliņas zīmējumiem
Stāsta dvīņu mamma Alise: ''Par grūtniecību uzzināju aprīlī. Vēl pēc divām nedēļām uzzināju, ka gaidu dvīņus. Un vēl pēc dažām nedēļām bija pilnīgi skaidrs, ka bērnus sagaidīšu un audzināšu viena. Pārbīlis un pārdzīvojums kokteilī ar lēkājošajiem hormoniem bija grūta kombinācija gan pašai, gan citiem, bet es negribēju tāda būt. Atkal vērsos pie terapeita un uz laiku evakuējos no pilsētas un jautājumiem, uz kuriem negribēju atbildēt.
Par spīti apstākļiem, uzliku sev par misiju būt priecīgai grūtniecei, jo noteikti gribēju, lai mani bērni jau puncī jūt un atnākot zina, ka esmu dzīvi, cilvēkus un sevi mīloša, aktīva un atraktīva. Milzu bailes no tuvās nākotnes turpināja nākt, un arī gandrīz visi apkārtējie atklāti šausminājās par to, cik traki man būs. Lai gan gribējās pretī nospridžīt ar kādu sulīgu "Ko jūs ziniet, kā man būs?! Varbūt būs tik kruta, ka visai Rīgai pēc tam dvīņus gribēsies!", turēju muti ciet, jo ticēju, ka viņiem ir taisnība. Taču spītīgi arī turpināju katram grūtību scenārijam domāt un likt pretī iespējamos risinājumus un visu, ko var, jau sagādāt.
Dzemdības beidzās ar akūtu ķeizargriezienu, mājās tikām pēc divām nedēļām. Satikšanās ar meitām Taigu un Augusti atvēra man iepriekš neaptveramus enerģijas un vislielākās mīlestības krājumus. Kopš tā brīža pagājuši astoņi mēneši. Mums iet daudz labāk, nekā biju uzdrošinājusies cerēt, – ekspektācijas pret turpmāko dzīvi bija nodzītas tik zemu, ka šībrīža īstenību uztveru ar milzu prieku. Man tikuši divi ļoti omulīgi, sabiedriski, aktīvi un priecīgi bērniņi. Mācos daudz jauna, spēlējos, eksperimentēju, testēju un pati kā bērns priecājos, kad kaut kas izdodas un nostrādā.
Pat ja vakaros liekas, ka ķermenis ir vienkārši izbeidzies, es vienalga jau priecīgi gaidu rītu. Astoņus mēnešus no vietas. Tā nekad iepriekš nav bijis. Man ļoti patīk būt par viņu mammu. Vienīgais, kas skumdina, ir naudas daudzums makā: tas vairs neļauj atļauties sev kaut daļu no tā, ko senāk, un jau sagaidāmā diskriminācija darba tirgū – visi taču zina, cik traki šis ir... ha,ha!..''.
KONTEKSTS:
Šovasar publiskajā telpā ar sparu uzvirmoja diskusijas par topošo māmiņu piedzīvoto vardarbību Latvijas dzemdību iestādēs. Sieviešu pieredžu stāsti lika secināt, ka vardarbība ir klātesoša. Savus stāstus par pieredzi dzemdībās sabiedriskajiem medijiem uzticēja arī vairākas māmiņas, piemēram, Linda, kura ārstiem pārmet neprofesionalitāti, kas noveda pie smagām sekām. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniece un psihoterapeite Gunta Andžāne pastāstīja, ka sūdzību skaits par personāla attieksmi dzemdībās arvien pieaug.
