ĪSUMĀ:
- Latgalē uzrunāto izglītojamo vecāku viedoklis par dāvanu dāvināšanu pedagogiem dalās;
- Skolotāji būtu jāsveic, bet ir jāizvērtē dāvanas samērīgums un izmaksas;
- Skolotājas Latgales skolās uzskata, ka dāvināšanas tradīcijas skolās ieaudzina bērnos pareizus uzvedības principus;
- Skolai un/vai skolotājiem pašiem pieprasīt dāvanas no vecākiem – tas nav pieņemami, tā uzskata skolotājas Latgalē.
Līgas un Ilzes (vārds mainīts) bērni šogad pabeidza bērnudārzus Rēzeknes novadā. Abās izglītības iestādēs kā apsveikums audzinātājām grupiņas izlaidumā tika izvēlēta dāvanu karte.
Bērnudārzā, kur mācījās Ilzes atvase, strādā divas audzinātājas un divi audzinātāju palīgi. Darbinieku ieguldītais darbs bērnu izaugsmē netika šķirots – visas četras vienlīdzīgi saņēma dāvanu kartes.
"Kāds piedāvāja dāvanu juvelieru veikalā "Zeltene", bet cenas ir kāpušas un audzinātājai ar 20 eiro dāvanu karti tur nebūtu, ko darīt. Nolēmām, ka vēlamies uzdāvināt atpūtu, piemēram, kāda koncerta apmeklējumu, tādēļ uzdāvinājām "GORS" dāvanu karti 20 eiro vērtībā. Šo priekšlikumu ātri vien atbalstīja visi vecāki."
Turpretim Līgas dēliņa audzinātājas saņēma dāvanu kartes, kuras ir iespējams lietot jebkurā veikalā, turklāt tika sarūpēti arī balti rožu pušķi. "Parūpējāmies, lai katram bērnam ir gara, balta roze, ko viņš var uzdāvināt sveikšanas brīdī. Rezultātā divas audzinātājas un auklīte stāvēja ar lieliem, baltiem rožu pušķiem."
Abas māmiņas norādīja, ka vienošanās par dāvanām vecāku starpā neradīja gūtības vai nesaskaņas, lēmums tika pieņemts ātri. Vienīgais, ka vecāku sapulces tika organizētas aprīlī. Tā kā bērnudārza izlaidumi notiek maija beigās, nauda no vecākiem bija jāsalasa ļoti ātri.
"Izlaidums nozīmē diezgan lielas izmaksas, it īpaši tiem vecākiem, kam ir vairāki bērni.
Tomēr visi vecāki ļoti ātri piekrita un nebija iebildumu nedz par dāvanas izvēli, nedz arī ievācamo summu, ka tā varētu būt par dārgu," stāstīja Ilze.
"Nepieciešamā summa bija jāsavāc diezgan ātri, bet pretenziju nebija. Visi vecāki naudiņu nodeva laikus," tā Līga.
Ilzes bērnudārznieku grupiņā bija 12 izlaidumnieki. Viņasprāt, tas varbūt nav tik daudz, bet tomēr izlaidums viņas ģimenei neradīja finansiālu slogu, neskatoties uz to, ka tas vienmēr saistās ar lielām izmaksām.
"Mēs ar to rēķinājāmies. Mums nauda vēl aizgāja arī apģērbiem un apaviem, bet tās drēbītes pēcāk noderēs arī citos pasākumos," pastāstīja viņa.
Savukārt Līgas
bērnudārza izlaiduma organizēšanā iesaistījās 19 vecāki, kuri katrs nodeva pa 50 eiro. Līdzās dāvanu kartēm šajā summā bija iekļauti arī ziedi, pateicība tehniskajam personālam, fotogrāfs, svētku galds bērniem, izklaides un dāvana skolai un grupiņai.
Portāls LSM.lv uzrnāja arī Daci, kura ir divu meitu mamma no Daugavpils. Vecākā meita nupat beigusi pamatskolu, kur pēdējā zvana un izlaiduma svinības no ģimenes budžeta izmaksājušas teju 100 eiro.
Sieviete norādīja, ka viņa un arī citi vecāki bija iebilduši pret tik dārgu svinību rīkošanu, taču pretenzijas netika ņemtas vērā. Summā bija iekļauts fotogrāfs, pēcsvētku ballīte skolēniem un audzinātājiem, DJ un pasākuma vadītāja pakalpojumi, dāvanas, ziedi un mielasts.
Arī skolai tika sarūpēta dāvana – video filma, kura izmaksāja 250 eiro. Daci video rezultāts neapmierināja: "Izpildījumu par tādu naudu varētu vēlēties labāku." Turklāt arī viņas meita ne visai atzinīgi novērtējusi vakara vadītāja un DJ atdevi pasākumā.
Līdzīgu summu izmaksājusi arī
dāvana klases audzinātājam – personalizēta lelle, kas izgatavota pēc viņa tēla un līdzības.
"Jauki, bet pietiktu ar to klases kopbildi rāmītī, ko parakstīja katrs atmiņai," pauda divu meitu mamma Dace.
Viņas otrā meita apmeklē bērnudārzu jaunākajā grupiņā, kur, kā pati norāda, "arī māmiņu divīzija bliež pa pilnu programmu".
Bērnudārzā gada sākumā tiek ievākts grupiņas kopējais budžets pa 24 eiro. "Jebkuros lielajos svētkos un audzinātāju un auklītes personīgajās dzimšanas dienās tiek sarūpētas īpašas dāvanas. Un argumenti ir dzelžaini – viņas taču tik daudz dara mūsu bērnu izaugsmei. Riekstu tūtes, skaisti ziedu pušķi, kas vairāk ir cenas ziņā, nevis, domājot par to, kā lētāk un skaistāk," tā Dace.
Pateicība vai piemaksa?
Uzrunātās mammas par nerakstīto tradīciju skolās nav vienisprātis. Bērnudārznieku mammas Līga un Ilze atbalsta emociju veicinošas dāvanas un uzskata, ka pegadogam ir jāsniedz kaut mazumiņš, lai izrādītu pateicību par bērnos ieguldīto darbu.
"Esmu pateicīga visai pirmskolas izglītības iestādei, kura šo gadu laikā rūpējās par manu bērnu, daloties ar savu enerģiju, spēku un zināšanām. Uzskatu, ka šī dāvana ir maza pateicība par ieguldīto šo gadu laikā. Ja mēs vienotos, ka pedagogus sveicam ar priekšnesumu, tad es no savas puses jebkurā gadījumā parūpētos par kādu materiālu dāvanu un ziediem, kas noteikti maksātu vairāk, nekā summa, kuru mēs iemaksājām kopējā grupiņas izlaiduma budžetā.
Esmu pārliecināta, ka pedagogi ir nenovērtēti, ja vecākiem ir iespēja iepriecināt un izteikt mazu pateicību no savas puses, tad esmu tikai par, "
norādīja bērnudārznieka mamma Līga.
"Audzinātājas ir ieguldījušas lielu darbu mūsu bērnu nākotnē, tāpēc tā ir kā tāda pateicība. Es pieļauju, ka citās iestādēs nedrīkst sveikt pedagogus, bet uzskatu, ka mēs varētu neko nedāvināt, ja audzinātājas tiešām nebūtu ieguldījušās bērnu audzināšanā, jo ir dažas māmiņas, kas par to izsakās visai strikti. Visiem cilvēkiem ir patīkami justies vajadzīgiem un novērtētiem. Tas mazumiņš, ko mēs varējām viņiem dot, lika viņiem justies novērtētiem. Protams, bija arī pateicības vārdi, bet tomēr ar dāvanu karti viņiem ir iespēja iziet sabiedrībā, sapucēties, paņemt kādu tuvu cilvēku un izbaudīt kultūru. Tas ir pavisam kaut kas cits, nekā būt ar bērniem. Es domāju, ka cilvēkus nedrīkst tā ierobežot," tā uzskata Ilze.
Savukārt Dace uzskata, ka dāvanu dāvināšana pedagogiem ir vairāk uzmanības pievēršanas veids, nevis izrādīšanās. Turklāt viņa uzskata, ka finanses, kas tiek tērētas skolotāju iepriecināšanai, būtu labāk jāvirza pašu atvasēm:
"Es labāk bērnam labāku gurķi no lauku labumu tirdziņa atnesīšu, nevis ar bonusiem atbalstīšu cilvēkus, kas par darbu saņem algu.
Algas apmērs pirmsskolas izglītības iestādēs ir cits jautājums, bet domājamo starpību es neesmu gatava segt," norādīja viņa.
Skolotāju sveikšana iemāca pareizos principus
Lai noskaidrotu otrās frontes viedokli, portālam LSM.lv dāvanu pieredzē padalījās 7. klases audzinātāja Olita Truskovska no Krāslavas ģimnāzijas un sākumskolas skolotāja Ilga Macāne no Viļānu vidusskolas.
Olita Truskovska norādīja, ka šajā mācību gadā saņēmusi dāvanas no skolēniem 1. septembrī, Skolotāju dienā, kā arī dzimšanas dienā, kurā saņēmusi dāvānu karti, kas bijusi bērnu un vecāku iniciatīva.
Pati skolotāja ir visai kategoriska pret dāvanām. "Esmu tas cilvēks, kurš par saviem darba gadiem nav saņēmis nevienu šokolādi. No manas puses īpašas piekrišanas uz dāvanām nav. Esmu stingra un pareiza skolotāja, kas varbūt tagad nav nemaz tik mūsdienīgi," norādīja viņa.
Turpretim Ilga Macāne no audzināmās klases saņem sveicienus arī citos svētkos, piemēram, 8. martā, Māmiņu dienā.
Viņa arī piemetināja, ka tas vairāk atkarīgs no klases, kāda tā būs nokomplektējusies: "Tāda, kur visi sveic kopā vai arī tāda, kur skolēni vairāk sveic individuāli. Pārsvarā tas vairāk notiek individuāli, piemēram, kādas puķītes, šokolādes, konfekšu kastes vai mīļi suvenīri."
Ilga Macāne skolā strādā jau vairāk nekā 35 gadus. Šo gadu laikā piedzīvoti neskaitāmi sākumskolas klašu izlaidumi, kas bijuši ļoti dažādi – gan organizēšanās, gan dāvanu ziņā.
"Izlaidumā var individuāli apsveikt ar kādām gleznām, vāzēm, suvenīriem, bet nereti ir klases viena kopējā dāvana. Iepriekšējā klase uzdāvināja krēslu. Šī dāvana man ir ļoti vērtīga, jo iepriekš sēdēju uz salauzta krēsla. Cita klase man uzdāvināja katliņu komplektu, par kuru es ļoti priecājos. Tos izmantoju pat vēl šobrīd," pastāstīja viņa.
Sākumskolas skolotāja arī piemetināja, ka
nekādu ekstrēmu vai pārāk dārgu dāvanu kā, piemēram, nauda vai dārglietas viņai nav bijušas.
Pārsvarā vecāki ar bērniem izlaidumos sarūpē diezgan jaukas un vienkāršas dāvanas.
Viņasprāt, šo gadu laikā atmiņā paliekošākās un sirdij tuvākās ir nemateriālās dāvanas. Kā piemēru viņa minēja izlaidumu, kas bijis aptuveni pirms 30 gadiem.
"Ļoti neaizmirstama dāvana izlaidumā bija noorganizēts pikniks kopā ar vecākiem un bērniem. Tur man uzdāvināja tautisku segu, bet pats izlaidums bija atmiņā paliekošs. Cepām gaļu, spēlējām spēles, braucām ar laivām. Tas bija tik sen, bet joprojām ir palicis atmiņā kā viens no spilgtākajiem izlaidumiem, " pastāstīja Ilga Macāne.
Krāslavas ģimnāzijas skolotāja Olita Truskovska norādīja, ka, nenoliedzami, skolotājam saņemt dāvanas ir patīkami, taču, pēc viņas novērojumiem, bērni vairs nav īpaši dāsni uz dāvanām.
"Strādāju ne pirmo gadu un varu novērtēt izmaiņas no paaudzes paaudzē. Agrāk bija pavisam citādāk – attieksme, cilvēciskais faktors strādāja labāk, skolēni bija daudz sirsnīgāki un atvērtāki. Šobrīd ir tā - vairāk tikai sev un sev, un pārsvarā klases nav tik aktīvas. Bērni nesaprot, kas ir vērtība – vai tā ir garīgā vai materiālā, " pauda skolotāja.
Abas skolotājas uzskata, ka sveikt pedagogus svētkos ir svarīgi, jo tas ieaudzina bērnos pareizus principus, taču nav jāsveic ar dārgām dāvanām, jo visbiežāk pašus skolotājus vairāk uzrunā tās dāvanas, kas ir veidotas pašu rokām.
"Skolēniem viss nāk no vecākiem. Protams, katram ir patīkami, kad tiek saņemta vismaz kaut kāda minimāla dāvana.
Es arī audzēkņiem esmu teikusi – nedāvināsiet puķes skolotājiem, nedāvināsiet savām mammām un topošajām draudzenēm un sievām,"
norādīja Olita Truskovska.
Arī Ilga Macāne norādīja, ka viņai pašai ir bērni un, viņiem beidzot skolu, vienmēr ir bijusi vēlme pateikties par ieguldīto darbu. "Tas nav mērāms tūkstotī, bet kaut kādu mazumiņu – kāpēc gan ne? Es to neuzskatu par kukuļošanu vai ko tamlīdzīgu. Kad ir svētki, mani individuāli apsveic daži skolēni no klases, bet pārējie zīmē apsveikumus. Viņi grib man kaut ko iedot, tāpēc paši zīmē. Visus samīļoju un visus pacienāju. Citreiz, kad man pasniedz dāvanu kāds skolēns, kuram zinu, ka ģimenē finansiālais stāvoklis nav tas labākais, man kļūst ļoti neērti. Labāk uzrunā pašu plūkti ceriņi, nevis veikala dārgie ziedi, " pastāstīja Ilga Macāne.
Dāvana kā pateicības izpausme skolotājām šķiet pieņemama un nepieciešama, savukārt tādus momentus, kad skolotājs vai skola pati norāda, ko viņiem vajadzētu saņemt dāvanā – tas neesot gluži pareizi.
"Ja paklausos, ka Rīgā vāc un dāvina dāvanas pa 1000 eiro, tad tādu es pavisam neatbalstu. Ir dzirdēti gadījumi, kad skolotājs pieprasa dāvanu – norāda, ko viņš vēlētos saņemt,"
pauda Ilga Macāne.
"Mēs visi zinām to, ka nedrīkstam no vecākiem vilkt naudiņu. Mūsu skolā tā nav, bet citās skolās gan ir novērots, kad skolotājs ievāc naudiņu no klases. Tas nav skolotāju pienākums," norādīja Olita Truskovska.
KONTEKSTS:
2013. gada 7. augustā stājās spēkā tiesībsarga ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas regulē mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām tiek finansēta mācību literatūra, metodiskie līdzekļi, papildu literatūra un digitālie mācību līdzekļi un resursi.
No pašvaldības budžeta tās padotībā esošām izglītības iestādēm tiek finansēta papildu literatūra, uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, digitālie mācību līdzekļi un resursi, izdales materiāli, mācību tehniskie līdzekļi, mācību materiāli, kā arī iekārtas un aprīkojums.
Vecāku pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt kancelejas piederumus, apģērbu un apavus, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas) obligātā satura apguvei nepieciešamo specifisko apģērbu, apavus un higiēnas piederumus, materiālus, kurus, izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.
Tāpat tiesībsargs neatbalsta vecāku naudas ievākšanu skolotāju dāvanu iegādei, jo šāda dāvināšana saistās ne tikai ar pedagogu iepriecināšanu, bet arī ar skolotāja labvēlības "uzpirkšanu".
