Visiem vecākiem ir pienākums aprūpēt un uzturēt savus bērnus, to nosaka arī Civillikums, tomēr brīdī, kad vecāki nolemj šķirties, nereti tieši jautājums par to, cik lielus uzturlīdzekļus maksās vecāks, kas nedzīvo kopā ar bērnu vai bērniem, rada visvairāk strīdu.
"Vecāki nereti saka: jā, bet viņam ir tik liela alga, es gribētu no viņa saņemt vairāk. Tad es parasti saku, un arī likums to saka, protams, jo es vados no likuma, ka vispirms vajadzētu saprast, cik tad bērnam vispār ir vajadzīgi šie uzturlīdzekļi. Izejot no tā, mēs varam runāt par naudas summu un sadalījumu starp vecākiem," norādīja Šime.
Tāpat vēl viens aspekts, ko liek ievērot likums, ir samērīgums – vecāki uzturlīdzekļus sedz samērīgi ar saviem ienākumiem.
Valsts ir noteikusi minimālo uzturlīdzekļu apjomu. Līdz septiņu gadu vecumam tie ir 25% apmērā no minimālās algas – 175 eiro. Virs septiņu gadu vecumā tie ir 30% – šobrīd 210 eiro.
Ja tiesā tiek celta prasība par uzturlīdzekļu apmēru, kas pārsniedz šo minimālo apmēru, tiek vērtēts katra vecāka materiālais stāvoklis, skaidroja Šime.
Uzturlīdzekļu apjomu nosaka katra bērna pamatvajadzības, bet tās var būt ļoti dažādas, atzina Šime. Ir bērni, kuriem ir nepieciešams ievērot speciālu diētu, kas var izmaksāt dārgāk, vai, piemēram, ir redzes vai cita veida veselības problēmas, kas prasa regulārus tēriņus.
"Tas viss iet tādā komplektā. Mēs skatāmies, cik konkrētajam bērnam ir nepieciešams viņa labvēlīgai attīstībai uzturlīdzekļu mēnesī," norādīja Šime.
Pie tēriņiem, kas jānosedz uzturlīdzekļiem, ietilpst arī, piemēram, interešu izglītība. Par to bieži vien arī rodas vislielākie strīdi, vērtēja Šime, ja vecāks, kuram bērna aktivitātes jāfinansē, saka – nē, to viņam nevajag.
"Tas ir tāds apsverams jautājums, bet mums vienmēr ir jāskatās no bērna interesēm – vai tas ir bērna interesēs," uzsvēra Šime.
Ja vecākiem par uzturlīdzekļu maksāšanu vienoties neizdodas, tad rūpes gādāt par bērnu vismaz līdz viņa pilngadības sasniegšanai uzņemas valsts, norādīja Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis.
"Tālākais jau vecāka ceļš ir atkarīgs no tā, kāds viņa rīcībā ir dokuments. Ja ir tiesas spriedums, tad vispirms jādodas pie tiesu izpildītāja. Ja nav sprieduma vai nav notariālās vienošanās, tad var uzreiz vērsties [Uzturlīdzekļu garantijas] fonda administrācijā, un tad administratīvā procesa kārtībā tiks izlemts šis jautājums. Tad valsts maksā 129 eiro no septiņiem gadiem un līdz septiņiem gadiem 107,5 eiro," skaidroja Līcītis.
Viņš norādīja, ka trīs mēnešu laikā šo procesu ir iespējams iziet un vecāks no valsts var sākt saņemt naudu savā kontā, taču summa ir ievērojami mazāka, nekā tā būtu tad, ja uzturlīdzekļus segtu otrs vecāks.
"Jā, jo valsts maksātā summa nav piesaistīta minimālajai algai, tā ir salāgota ar valsts budžeta iespējām faktiski. Tas ir mazāk, un tālāk, ja vecākam nav tiesas sprieduma, bet vecāks saprot, ka otram vecākam ir ienākumi un viņš strādā, tad faktiski, lai saņemtu vairāk, lai piedzītu vairāk, ir iespējams doties uz tiesu un celt prasību tiesā. Tiesa tad lems atbilstoši vecāka ienākumu stāvoklim," skaidroja Līcītis.
Šīs vissarežģītākās situācijas jau tad ir tiesu izpildītāju darbs. Zvērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne atzina, ka uzturlīdzekļu lietas viņas praksē ir visizplatītākās. Ar ko jārēķinās vecākam, ja lieta nonāk pie tiesu izpildītāja?
"Atbildētājam ir jārēķinās ar, protams, zināmām neērtībām. Tiks apķīlāti konti kredītiestādēs, tiks veikta piedziņa no visa veida ienākumiem – ne tikai no darba algas, arī no autoratlīdzības un visiem citiem ienākumiem. Var tikt apgrūtināta piederošā kustamā manta vai pat pārdota," norādīja Baltalksne.
Līcītis atzina, ka uzturlīdzekļu nemaksātāju pulks Latvijā ir ievērojams, taču pēdējo trīs gadu laikā ir nemainīgs – ap 40 tūkstošiem. Par spīti uzturlīdzekļu nemaksāšanai, šie vecāki arī var pieprasīt saskarsmi un kopīgi pavadītu laiku ar bērnu.
"Te ir jāizšķir šīs divas lietas. Bērnam ir tiesības satikties ar šo vecāku, kaut arī viņš nemaksā. Mēs nevaram savā ziņā sodīt bērnu, aizliedzot viņam tikties ar šo vecāku, kurš nemaksā uzturlīdzekļus. Tie nav viens ar otru saistīti jautājumi. Viens ir uzturlīdzekļi, otrs ir attiecību veidošana vecākam ar bērnu. Mēs nevaram un nemaz nedrīkstam īstenībā liegt bērnam saskarsmi ar otru vecāku šī iemesla dēļ," skaidroja Šime.
