«Jāatmet vienaldzība» – «Dod pieci!» maratonā iesaistītie tiekas erudīcijas spēlē

"Ieslēdziet gaismas, lai jaunieši redz, kāds izskatās vipiņa spēles laukums," – ar šo lūgumu Zaķusalas LTV kompleksa pirmajā studijā ienāk Uģis Joksts vēl kādu brīdi pirms spēles ieraksta sākumā. Saujiņa jauniešu – dažiem ap desmit gadi, citi tīņu vecumā, – uz spēles ierakstu ieradušies līdz ar pieaugušajiem no bezpeļnas nevalstiskās organizācijas "Mentor Latvia", kas sniedz individuālu un praktisku atbalstu mazāk aizsargātiem jauniešiem, visbiežāk tas nozīmē jauniešiem, kuriem nav savas ģimenes. Pusaudži televīzijā ir pirmo reizi, un labprāt kopā ar saviem mentoriem kāpj uz spēles ieraksta podesta, iesēžas Uģa Joksta krēslā, apskata režijas pulti un atrod vietas studijas skatītāju zonā.

Jauniešus un viņu pieaugušos mentorus uz studiju ir uzaicinājusi Līva Rancāne, jauniešu atbalsta biedrības "Mentor Latvia" komunikācijas vadītāja. Viņa jau vairāk nekā septiņus gadus darbojas "Mentor Latvia" kā brīvprātīgā mentore un atzīst: "Jā, šodien studijā ir pusaudži, kuri ir mentorprogrammā un atrodas ārpusģimenes aprūpē. Tāpēc mēs nedrīkstam aicināt kadrā, jo viņiem nav nepieciešamās atļaujas, bet varam ieinteresēt par darbu televīzijā, kopīgi pabūt arī nelielā ekskursijā. Un atslēgas vārds ir "būt kopā", – tas ir ļoti svarīgi. Mēs visi nu jau vairāk nekā 30 esam brīvprātīgi pieteikušies šai mentorprogrammai, atraduši jauniešus, ar kuriem pavadīt kopā laikā, doties pārgājienos, ekskursijās, apmeklēt kino un teātri, tā ir brīva griba, arī uzklausīt un dot padomus!"

Kā jau vipiņa noteikumi paredz, spēlē piedalās divas komandas. Pirmās komandas kapteinis ir "Open" Radošā centra dibinātājs un vadītājs Edijs Klaišis, bet otrās komandas kapteinis – Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. Uzrunājot spēlei, raidījuma veidotāji lūdza kapteiņus padomāt arī par saviem komandas biedriem. Šī bija tā reize, kad raidījuma radošajai grupai nebija jāmeklē alternatīvas dalībai spēlē – visi dalībnieki, arī abi kapteiņi, piekrita nedomājot. 

Galu galā piedalījās komandas šādā sastāvā:

 

Spēli iesākot, tās vadītājs Uģis Joksts vaicāja dalībniekiem: "Ko mēs kā sabiedrība varam darīt? Ko nozīmē "ieraudzīt"?"

Līva Rancāne paskaidroja: "Skatīties un būt vērīgiem, ieraudzīt vispirms savā tuvākajā lokā, ģimenē, varbūt radinieku lokā vai kaimiņos, vai jūsu jauniešu draugu lokā kādas samilzušas problēmas. Iedziļinoties var pamanīt, vai šim jaunietim ir kāda veida atbalsts vajadzīgs. Mentorprogramma galvenokārt strādā ar jauniešiem, kuriem pietrūkst vecāku atbalsta, vecuma diapazonā 12–21 gads. Jā, arī ar pilngadību sasniegušiem jauniešiem, jo, tieši atstājot ārpusģimenes aprūpi, viņi pēkšņi ir vieni – nav prasmju tikt galā ar dažādām ikdienas problēmām, dokumentu kārtošanu, kaut vai bankas kartes atvēršanu, darba meklēšanu, elementārām sadzīves lietām. Ir jābūt kādam blakus, lai iepriekš ieguldītais ļautu veidot patstāvīgu pilnvērtīgu dzīvi. Draudzīgā vide, kurā brīvprātīgie mentori vēlas ar viņiem pavadīt laiku kopā un paplašināt viņu redzesloku, bagātina šo jauniešu pieredzi."

"V.I.P." testi:

Savukārt Kaspars Markševics, dziedātājs, mūziķis, Latvijas Radio 2 ētera balss un Latvijas Bērnu atbalsta fonda valdes loceklis skaidroja, ka ir šī gada "Dod pieci!" vēstnesis, jo viņš pats bijis sistēmas bērns, viņš zina, ko nozīmē nozīmē augt šādā vidē, un viņam izdevies izlauzties.

Viņš piebilda: "Bet daudziem tas neizdevās! Tāpēc arī šeit šodien mēs gribam mazliet parādīt, pastāstīt un mazliet arī to priecīgo noti iedot šajā problēmā. Es ikdienā strādāju Latvijas Bērnu atbalsta fondā preventīvu darbu ar pašu mazāko grupu no četru gadu vecuma līdz deviņiem gadiem. Šogad maratona tēmā mērķis ir tikt tuvāk daudziem mūsu nākotnes cilvēkiem, tās veidotājiem, viņi būs mūsu sabiedrotie. Vai viņu dzīve būs pozitīva vai negatīva? Kā veidosies viņu dzīve? Mēs ietekmējam šo sajūtu kompleksu, un es varu būt kā paraugs –  hei, nu nav dzīve tik nežēlīga, var būt labi! Mums ir jāuzrunā vecāki, kuri ir atbildīgi par saviem bērniem. Es ieteiktu iekārtot dienasgrāmatu, kurā mamma vai tētis ierakstītu, ko es esmu izdarījis sava bērna labā šodien!"

Tikmēr Edijs Klaišis, runājot par saviem centriem, skaidroja, ka tā ir vieta, kur jaunieši vecumā no 13 gadiem var pavadīt savu brīvo laiku vai arī radoši izpausties. Centros ir iespējas spēlēt spēles, lasīt grāmatas, piedalīties fiziskās aktivitātēs. Šobrīd Latvijā ir 13 šādi centri, uz kuriem dodas vismaz 300 jaunieši.

"Es varu pateikt, ko nevajag darīt – jāatmet vienaldzība!" sacīja Edijs, kurš publiski ir paudis, ka viņam var zvanīt 24/7. Viņš piebilda: "Tomēr ir jājūt tā smalkā robeža, jo reizēm, pārāk uzbāžoties ar savu palīdzību, var nobiedēt. Nekad neatteikt, ja palīdzība tiek lūgta. Būsim reāli, jebkuram cilvēkam saņemties, lai palūgtu palīdzību, nav viegli, īpaši jaunietim. Ja viņš redzēs, kaut tikai sajutīs jūsos negāciju, noraidījumu, viņš nekad nelūgs atbalstu otrreiz, būs atstumts. Jā, nebūt vienaldzīgiem! Tas ir svarīgi!"

Savs sakāmais bija arī Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājam Nilam Saksam Konstantinovam: "Ir tāda lieta, ko mēs sakām skolotājiem – katram bērnam dienas gaitā vajadzētu just divas lietas: ka viņš ir gaidīts tajā vietā, kur viņš ir, un ir mīlēts. Un tam nevajag  tādus lielus vārdus, tam  pietiek  ar apskāvienu, reizēm pietiek ar skatu. To tiešām nevajag pārspīlēt, īpaši, ja ģimenē ir sarežģīts pusaudzis, tad vecākiem ir ļoti svarīgi paust ar savu attieksmi – tu esi te gaidīts un mīlēts. Šodien mēs to varam šim pusaudzim iedot visi – tāpat kā vecāki mājās, tā skolotāji skolās, tā sabiedrība."

Savukārt uz Uģa Joksta jautājumu, kā sabiedrība var palīdzēt, Konstantinovs norādīja: "Tieši šobrīd varam palīdzēt ar akciju. Vecākiem jāsaprot, ka mēs  neviens nevaram zināt visu, mēs neviens nevaram būt gatavi visām tās problēmas, ar kurām jaunieši var saskarties, tās var būt 100: vielas, notikumi, depresijas, ko tik apkārt nedzirdam. Ir jāvar aprunāties! Var prasīt kādam padomu. Es domāju, ka šī akcija "Dod pieci!" ir ļoti laba ar to, ka kampaņas laikā  mēs uzzinām par daudzām organizācijām, par kontaktiem, mājaslapā redzam diezgan daudz sarakstu ar cilvēkiem, kas strādā ikdienā, un līdz ar to mēs uzzinām, kur meklēt padomu. Vajag piefiksēt šos kontaktus un nekautrēties meklēt palīdzību."

Savukārt bijušais Latvijas izlases futbolists un kapteinis Kaspars Gorkšs atzina, ka, no vienas puses, sports ir vide, kas aizņemot brīvo laiku, paglābj no  muļķīgām nodarbēm, bet, no otras puses, – slavas kalngali var radīt eiforiju, kas saistīta ar atkarībām.

"Šobrīd mēs runājam par vecākiem, par pieaugušo lomu, bet arī pašiem jauniešiem ir jādomā un jāsecina, kā tos šķēršļus var pārvarēt. Mēs esam dažādās  nozarēs pavadījuši pietiekami daudz laika, es esmu sportā. Es domāju par tiem mehānismiem vai idejām, kas pašam jaunietim ļauj atrast alternatīvas, lai uzietu uz pareizā ceļa. Piemēram, sportā  bieži vien ir ceļš uz zvaigznēm. Un tur ir jābūt ambīcijai, lai to slimību saprātīgi izslimotu, un nav runa tikai par atkarībām. Pats esmu redzējis, kā sportists, saņemot pirmo lielo algu, to izdod par ekskluzīvu sporta auto, bet ikdienā nav ne kur dzīvot, ne īsti ko ēst.  Mums apkārtējiem ir jāpiedāvā palīdzība, alternatīvi rīki, un jāievirza gultnē, kas neradītu problēmas. Sportā ir treneri, komandas biedri, bijušie sportisti, un ar savu piemēru ir jāmotivē!"

Ralfs Eilands ir mūziķis, televīzijas raidījumu vadītājs, šovmenis, ja vajag – arī aktieris, sociāli aktīva personība, kas labprāt iesaistās dažādos labdarības projektos: "Es cenšos palīdzēt, cik vien spēju ar saviem resursiem un pēc savas labākās sirdsapziņas. Tieši pirms ieraksta atcerējos – es biju Kambodžā, kur biju aizgājis uz cirku. Tas bija akrobātu cirks, šķita ļoti interesanti un aizraujoši. Cirkā uz sienām bija interesanti uzraksti, daudz uzrakstu, ko sākumā nesapratu. Izrādījās, šī cirka mākslinieki bija bērnunama bērni, nu jau izauguši, kļuvuši par apbrīnojamiem profesionāļiem. Kambodžā ir tāda programma,  kur tieši bērnunamu audzēkņus māca par cirka māksliniekiem, mūziķiem, sportistiem, un tur pie sienām bija salikti visi viņu sasniegumi, kur viņi ārzemēs  ir uzstājušies, ko viņi darījuši, konkursi, festivāli utt.  Man šķiet, ka būtu ļoti feini atrast iespēju jau pusaudžu vecumā meklēt talantus, veidot un attīstīt tos ārpusģimeņu institūcijās. Tas vienmēr palīdz, tas sniedz emocijas."

Runājot par spēles rezultātu – komandas atbildēja katra uz desmit erudīcijas jautājumiem, un Nila Saksa Konstantinova trijniekam izdevās visus jautājumus atbildēt bez papildiespējām, tāpēc Uģis Joksts ar čeku 3000 eiro apmērā dosies uz Doma laukumu pie Toma Grēviņa, kurš stikla studijā vada šo labdarības maratonu.

"Dod pieci!"

Latvijā

Latvijā

Dod pieci!Latvijā

Latvijā

Vairāk

Par labdarības maratonu "Dod pieci!"

Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai,  neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.

Labdarības maratons "Dod pieci!" ir daļa no starptautiska projekta "Serious Request", kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 radošā komanda.

"Dod pieci!" organizē Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu LSM.lv. Savu atbalstu labdarības maratona "Dod pieci!" norisē sniedz arī vairāk nekā 20 uzņēmumi.

Ziedojuma iespējas un mērķis:

• No 1. līdz 21. decembrim – tīmekļa vietnē dod.pieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību.
• No 1. līdz 21. decembrim ziedot var visās "Circle K" uzpildes stacijās, kur tiks pieņemti gan skaidras, gan bezskaidras naudas ziedojumi. Šogad, tāpat kā pērn, "Circle K" dubultos to ziedojumu apjomu, kas saņemti viņu degvielas uzpildes stacijās.
• No 15. līdz 21. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Vecrīgā, Doma laukumā.
• Līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv,  izvēloties projektu "Dod pieci!".

Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv – nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām.