"Iesildāmies. Kaulus iesildām. Plecus augšā, lejā," astoņas senioru deju kopas "Senleja" dalībnieces ir sanākušas uz mēģinājumu, un, pirms sākt dejot, kolektīva vadītāja Silvija Nakonečnaja viņām vada iesildīšanās vingrojumus. "Tagad rokas uz aizmuguri! Ceļgali taisni, cenšamies aizsniegt grīdu ar pirkstu galiņiem, kurš var, cik var. Nedrīkst pārspīlēt!"
Senioru deju kopā "Senleja" dejo tikai sievietes. Viņu repertuārā ir dāmu dejas, bet sākumā tas bijis tautas deju kolektīvs. Zofija Ritiņa ir viena no senākajām kolektīva dalībniecēm: "2000. gadā Čiževskis [kolektīva pirmais vadītājs Jānis Čizevskis] kopā ar kultūras nama vadītāju sāka vākt sievietes un vīriešus. Tad bija tautas dejas no sākuma. Vaļīte re, kur, – pati senākā dejotāja. Tad es atnācu, tad es Viļu atvedu. Visas pārējās ir jaunas, salīdzinot ar mums. Sākumā četri pāri dejojām."
Zofija Ritiņa atklāj – pienāca brīdis, kad viņi vairs neiederējās senioru tautas deju kolektīvu vidū. Viņai pašai sestdien, 17. jūnijā, paliek jau 80 gadi: "Mēs jau vairs nevarējām izdejot tādas dejas, kā tur prasīja. Bet dejot taču gribas! Un palikām mēs dāmu deju kolektīvs. Tikai neļausim rudenim nākt savās dvēseles pļavās, bet lai vienmēr tur neprāta dzirkstele sprakst. Sevī saglabāt sauli un citiem to dāvināt prast! To mēs arī darām."
Gandrīz visas "Senlejas" dejotājas ir pensionāres. Viena no tām ir arī Valentīna Silicka. Viņa stāsta – agrāk, kad bijusi jaunāka, viņai patikušas tautas dejas: "Tagad jau gribas tādas lēnākas, tādas skaistas. Smukas dejas, bet mazliet lēnākas."
Šobrīd kolektīva repertuārā ir dāmu dejas, kuras izdomā un rada deju kolektīva vadītāja Silvija Nakonečnaja: "Skatāmies, ko mēs spējam. Cik varam, tik arī darām. Varbūt var arī jestrākas dejas. Var, vispār var. Es varbūt mazliet atturos, kaut gan mums repertuārā ir gana jestras dejas."
Pirmā deja, ko kolektīva dāmas mēģinājumā nodejo, ir "Auga, auga rūžeņa". Arī šīs dejas horeogrāfiju ir veidojusi Silvija Nakonečnaja, un tā ir viņas mīļākā deja: "Man asaras gandrīz birst, skatoties, kā viņas dejo. Ar tādām meitenēm strādājot, uz viņām tik paskatoties, jau tas radošums rodas – ļoti jaukas, strādīgas, čaklas, ļoti apzinīgas, gudras."
Dejotājai Vilhelmīnai Karziņinai, dzirdot kolektīva vadītājas teikto, ir asaras acīs: "Skolotāja salielīja ļoti, varbūt pat par daudz." Vilhelmīna saka, ka viņai šis kolektīvs nozīmē daudz: "Sāp kas, pastāstām, prieks – pastāstām, pārrunājam, paraudam un visu ko kopā darām. Mājās četrās sienās, ko tu darīsi? Tur raudu, neviens neredz, bet šeit – redz."
Savukārt Tekla Gabranova kolektīvam "Senleja" pievienojusies pati pēdējā: "Foršas meitenes. Kā lai neiet dejot, ja kājas pašas kust? Es agrāk bērnībā, jaunībā dejoju. Zoja mani uzaicināja. Domāju – bijis nebijis, jāiet dejot! Lai Dievs dod, ka mēs dejotu, kamēr kājas klausa!"
"Kā var sāpēt kauli? Mēs tos tā iekustinām, ka tie pārstāj sāpēt!" atklāja deju kolektīva vadītāja Silvija Nakonečnaja.
Senioru deju kopa "Senleja" lielākoties uzstājas vietējos Kārsavas kultūras nama un kaimiņu pagastu pasākumos. Īpašs prieks viņām vienmēr esot piedalīties Latgales novadu senioru dziesmu un deju festivālā. "Visas Latgales pilsētas ir izdejotas. Dažās pat ir divreiz būts," Zofija Ritiņa savas sajūtas salīdzināja ar piedzīvotām Dziesmu un deju svētkos Rīgā, "Kad tu ej gājienā, tad tev ir lepnums, ka tu pārstāvi savu novadu, savu pagastu, savu ciematu un ka tu vari tur piedalīties. Tas ir ļoti pacilājoši."
Šogad Latgales novadu senioru dziesmu un deju festivāls 17. jūnijā notiek Rugājos. Tajā piedalās 74 kolektīvi, pulcējot ap tūkstoš dalībnieku.
