Akcelerācijas programmas "City to Sea" vadītājs Aigars Lazdiņš norādīja: "Jauniešu ideja ar nosaukumu "SUBmerge Baltic", protams, ir gana unikāla. Unikāla Latvijā un patiesībā arī reģionā. Kā apliecinājums tam var kalpot sabiedrības nerimstošā interese par šo projektu. Gan investori, gan sabiedrība kopumā – studenti, uzņēmēji nepārtraukti interesējas par to."
Drona izstrādātāji Toms un Kārlis ir tikai 22 un 21 gadu veci. Kārlis studē RTU Elektronikas un vides inženierzinātņu fakultātē, bet Toms RTU Rīgas biznesa skolā. Puišu komanda ir izveidojusi zemūdens dronu paredzētu Latvijas ūdeņiem, ar ko varēs atrast noslīkušus cilvēkus, apsekot būvobjektus, izpētīt ūdens vidi pirms būvniecības, kā arī ievākt dažādus datus par ūdenstilpi vai tās saturu. Paredzēts Latvijas apstākļiem nozīmē to, ka akcents tiks likts uz caurredzamības nodrošināšanu.
Zemūdens drona veidotājs Kārlis Bērziņš skaidroja: "Es esmu runājis ar daudziem cilvēkiem — gan lieliem, gan maziem. Un tas secinājums ir tāds, ka, ziniet, esam Baltijas jūras krastā, mums ir Rīgas jūras līcis, trešdaļa robežteritorijas ir jūra, bet tāda pašidentitāte tajā kā jūras valsts ziņā mums ir salīdzinoši maza. Tad mūsu viens no mērķiem ar kolēģiem ir tas, ka mēs mēģināsim attīstīt šos risinājumus."
Kā piemēru drona pielietojumam Bērziņš arī minēja Liepāju, kur nedēļas nogalē notika negadījums ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu – dronu varētu palaist ūdenī, lai veiktu notikušā izpēti.
Drona izstrādes darbus studenti dala tā – Toms strādā pie programmēšanas un visa, kas saistīts ar datoriem, bet Kārlis darbojas pie 3D modelēšanas, elektronikas un komunikācijas ar klientiem. Taču ar intelektuālo resursu vien nepietiek, tāpēc nozīmīgs bijis atbalsts no RTU studentu inovāciju grantu kopuma. Projekts līdz šim izmaksājis 14 tūkstošus eiro. Interese par to ir vairākiem uzņēmumiem un iestādēm, taču tas vēl nav oficiāli.
Akcelerācijas programmas "City to Sea" vadītājs Lazdiņš norādīja: ""City to Sea" akcelerācijas programma, kuru mēs īstenojām sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un tai skaitā inovāciju kustību "Vefresh", balstījās tādos trīs atbalsta blokos: mēs nodrošinājām mentoru atbalstu, mēs nodrošinājām arīdzan iespēju, meklējām sadarbības partnerus, un trešā – tāda nosacīti garšīgākā lieta – bija 12 tūkstošu finansējums katrai no komandām."
Lazdiņš arī skaidroja, ka trūkst izpratnes par to, ka zemūdens lietas maksā lielu naudu.
Patlaban gan problēma ir laika, nevis finanšu līdzekļu trūkums. Šobrīd tiek pilnveidota drona kontrole, lai to varētu vadīt efektīvāk. Studenti lēš, ka līdz pabeigtam dronam vēl ir aptuveni pusgads. Tomēr ņemot vērā tehnoloģiju sarežģītību, viņi smej: "Tas ir kā Rīga — nekad nebūs pabeigts."
