"Stāsts būtībā ir par zemi, par mūsu pašu planētu, kas nu tomēr negriežas tā pilnīgi vienmērīgi. Tā ir cieta, uz tās ir okeāni un atmosfēra," sacīja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.
"Zemes griešanās ātrums nedaudz mainās. Mēs televīzijā bieži vērojam daiļslidotājus, kas griežas uz riņķi un redzam ļoti labi - kad viņi pievelk rokas klāt, tad viņi sāk griezties straujāk. Un zeme arī ir līdzīga tādai daiļslidotājai, tā reizēm pievelk sev ūdeņus, okeānus drusku tuvāk, tad sāk griezties straujāk, reizēm palaiž drusku vaļīgāk, tad griešanās ātrums drusku samazinās," turpina astronoms Vilks.
Ja laiku mēs nosakām pēc Zemes griešanās ātruma ap Sauli, tad tieši šī nevienmērīgā zemes griešanās ātruma dēļ, ko raksturoja astronoms Ilgonis Vilks, dažbrīd nepieciešams lietot lieko sekundi.
"Un no otras puses, mūsdienās ļoti precīzo laiku skaita atompulksteņi, kuriem ir vienalga, vai ir diena vai nakts, viņiem ir sava vienmērīgā laika skala. Tāpēc ir izdomāta tāda kā kopīga laika skala, no vienas puses, kas saskaņojas ar zemes griešanos, no otras, kas saskaņojas ar šiem pulksteņiem. Un to tad sauc par koordinēto pasaules laiku, tas ir būtībā tas, ko mums rāda šie pulksteņi. Un lūk, šim laikam, tām zemes griešanās izmaiņas laikam, nepieciešams precizējums - liekā sekunde. Respektīvi, Zemes griešanās ātrums nesakrīt ar atomu pulksteņu laiku un līdz ar to nobīdes nepieciešams kompensēt atbilstoši vai nu pievienojot, vai atņemot lieko sekundi," stāsta Laura Dabare, Valsts akciju sabiedrības „Elektroniskie sakari" pārstāve.
Zinātnieki aprēķinājuši - ja lieko sekundi nelietotu vēl 600 gadus, tad laika nobīde varētu sasniegt pat stundu.
Un kad tās sakrājas, tad starptautiskais Zemes Rotācijas un atskaites sistēmas dienests, kas uzrauga šīs nobīdes, lai nebūtu lielāka par 0,9 sekundēm, nolemj pielikt šo sekundi, bet zinātnieki ir jau piedāvājuši - ņemot vērā to, ka atoma laiks ir izveidots, lai savstarpēji sinhronizētu dažādas komunikāciju ierīces un liekās sekundes pievienošana tam traucē, tomēr veidot tādas kā laika skalas.
Pēdējo reizi Zemes Rotācijas un atskaites sistēmas dienests lieko sekundi nolēma pielikt klāt pirms diviem gadiem. Taču agrāk, kā norāda Ilgonis Vilks, to lika klāt biežāk, bet pēdējā laikā Zemes griešanās ir palikusi starujāka un liekā sekunde ir likta klāt vien reizi trīs gados.
"Pagajušajā reizē 2012.gada 30. jūnijā, 23:59 vakarā pēdējā minūte bija 61 sekundi gara. Cilvēki to nepamana, ja vien kāds uzmanīgs vērotājs to varētu izdarīt. Bet izrādās mūsdienās to pamana dažādas datorsistēmas. Izrādījās, uz "Linux" bāzētās sistēmas dažām kompānijām bija radījušas problēmas, arī dažām aviokompānijām un dažām lielām interneta vietnēm, kam arī varbūt ir svarīgi precīzi uzskaitīt laiku," sacīja astronoms Vilks.
Precizitāte ir arī Starptautiskajā zemes rotācijas dienestā, kas nosaka, ka lieko sekundi drīkst likt klāt reizi pusgadā, proti, vai nu 30.jūlijā vai 31. decembrī. Tomēr, ja lieko sekundi nepieliktu, kā norāda Ilgonis Vilks, dramatiskas izmaiņas nebūtu.
Ja to sekundi nepagrieztu, tad pagaidām absolūti nekas nenotiktu. Un ir arī idejas, ka kaut kādā veidā no tās sekundes atteiktos vai izstieptu ilgākā laika periodā. Tā nebūtu problēma, ja arī par 10 sekundēm atšķirtos vai minūti. Bet, ja atšķirtos jau par pusstundu (tas gan pienāktu tikai pēc daudziem simtiem gadu), tad gan būtu tā, ka pulksteņi rādītu vienu, bet tā saulīte debesīs ir citā vietā, ne tā kā vajag.
"Elektronisko sakaru" pārstāve Laura Dabare norāda, ka jautājumu par to, vai atstāt vai neatstāt lieko sekundi, iztirzās arī nākamgan notiekošajā konerencē: "2015. gadā Ženēvā notiks Pasaules Radio sakaru konference, kurā piedalīsies vairāk nekā 3000 delegātu no visām pasaules valstīm. Un šajā lielajā konferencē tiks lemti visai pasaulei nozīmīgi jautājumi sakaru nozarē. Tostarp zinātnieki, astronomi un valstu pārstāvji arī diskutēs par liekās sekundes jautājumu, jo tur nepieciešama visu valstu pārstāvju vienprātība."
