"Orientēšanas sports – tā ir skriešana ar šaha galdiņu rokās," saka šī sporta veida dzimtenē Zviedrijā. Un ne tikai skriešana, bet laušanās cauri krūmiem un biezokņiem, brišana pāri purviņiem un pārplūdušām pļavām ar kompasu un karti rokās. Tā 1968. gada izdevumā "Sports" atbildēts uz jautājumu "Kas ir orientēšanās?". Sporta principi arvien nav mainījušies, atzīst Latvijas Orientēšanās federācijas (LOF) viceprezidente Ildze Straume.
"Tas ir izteikti ģimenisks sporta veids," uzsvēra Straume. "Orientēšanās sportā cilvēki nokļūst ļoti dažādi. Ir, kas no bērnības sāk kādā sporta skolā vai klubā. Tad viņi pamazām ievelk arī savus vecākus. Jo vecāki aizved viņus uz sacensībām, un ko tad darīs? Labi, var pasēņot, visu ko var mežā darīt, bet kādā brīdī gribas arī pašam izmēģināt. It sevišķi, kad brauc nevis uz lielajām sacensībām, bet uz seriāliem, treniņsacensībām. Otrs variants ir, ka ģimene orientējas trijās, pat četrās paaudzēs. Vienkārši zini – kad bērns sasniegs attiecīgu vecumu, viņš nāks uz mežu."
Orientēšanās kustība Latvijā ir viena no vecākajām – pirmais kontrolpunkts kartē fiksēts 1936. gadā pie Ķīšezera ar nosaukumu "Skrējiens nezināmā virzienā".
Pēc laika izveidota arī sporta veida federācija, kas šogad svin 60 gadu jubileju. Aktīvā sezona ilgst no aprīļa līdz jūnijam, bet vasaras karstākajos mēnešos – jūlijā un augustā – ieturēts mērenāks režīms. Tiesa gan, seriāli vismaz reizi nedēļā notiek katrā novadā, organizatori ir aktīvie klubi, un Latvijā tādu ir teju 50. Oktobrī noslēdzas sezona, un tad jācer ziemā uz sniegu, jo arī tādos laikapstākļos sacensības norit.
Nozīmīgākā sērija orientēšanās sportā ir Latvijas kauss – aizvadītajā nedēļas nogalē tas risinājās Madonas novadā, Jāņukalnā. Iesācējiem uzreiz grūti pat bija atrast sacensību norises vietu. Dziļi mežā, padsmit kilometru attālumā no šosejas, bet kontrolpunkta prizma notur distancē. Sacensībās dalībnieku bija daudz, mazliet vairāk nekā 400 orientieristu.
Guntars Mankus no orientēšanās kluba "Saldus" atzina, ka šoreiz distancē bijis nedaudz grūti, jo viņš startē nepārtraukti gandrīz 10 dienas, un tikko atgriezies no pasaules veterānu čempionāta, kas notika Slovākijā. Orientēšanās sportā viņu piesaista fizisko prasmju balanss ar prāta piepūli, cenšoties atrast pareizāko ceļu distancē.
Guntara vecāki Daila un Rihards Mankus bija vieni no celmlaužiem orientēšanās sportam Latvijā. Dēlam, protams, nekas cits neatlika, kā iet vecāku pēdās.
Tā nu jau vairāk nekā 40 gadus Guntars ir kaislīgs orientierists.
Guntars ikdienā strādā par informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāju, bet brīvajā laikā meklē kontrolpunktus – tas viņam arī padodas. Šogad iegūts čempiona tituls ASV notikušajā pasaules čempionātā 24 stundu rogainingā. Tas ir viens no diviem sporta veidiem, ko pārstāv Orientēšanās federācija. Rogainings ir komandu sporta veids no diviem līdz pieciem dalībniekiem, kuriem noteiktā laikā jāiegūst pēc iespējas vairāk punktu.
Jānim Krūmiņam sporta veidā ir ilga pieredze, un orientēšanos par savu hobiju viņš sauc 32 gadus. Kopā ar kolēģi Andri Ansabergu pirms septiņiem gadiem pirmo reizi Latvijā notikušajā pasaules čempionātā rogainingā mājinieki ieguva zeltu. Krūmiņš paskaidroja, ka
visos punktos nevar paspēt reģistrēties, un divās stundās pirms starta, kad saņemta karte, ir laiks izstrādāt pareizāko stratēģiju.
"Ir pieredzējuša sportista teiciens, ka pirmās 12 stundas ir kvalifikācija, un tad tikai sākas īstais rogainings," uzsvēra Krūmiņš. "Sākumā tev liekas, jā, viss baigi labi, esi spēcīgs, labi ej. Bet pēc 12 stundām jāsāk jau ņemt slēptās rezerves no organisma, arī psiholoģiskā noturība ir ļoti svarīga. Daudz kas ir arī jāpārplāno, jo bieži vien cilvēki ir optimisti, saplāno paņemt ļoti daudz punktu, bet, kad jūti, ka nepaspēsi visus, nedrīksti būt alkatīgs, un tad kaut kas jāatmet."
Arī Krūmiņš ir pārstāvējis Latvijas izlasi. Skolas laikā nupat trenera izglītību ieguvusī Inguna Čākure komplektēja orientēšanās grupu, pirmajā treniņā Jānim iepatikās, ka nav tikai veikli jāskrien, bet ik uz soļa jādomā līdzi. Kā sēnes pēc lietus orientēšanās pievilina arī ģimenes locekļus.
Dalībnieku vecuma diapazons Mežmalu kausā bija plašs. Jaunākajam dalībniekam astoņi gadi, turpretim pieredzējušākajam – 80. Orientēšanās federācijā norāda, ka
precīzs orientieristu skaits nav nosakāms, bet Latvijā varētu būt ap 10 tūkstošiem dalībnieku.
To skaitā arī daudzi bērni, kuriem sacensības ir kā saliedēšanās pasākums. Mēdz būt gan karsti, gan reizēm ir grūti atrast kontrolpunktus, atzina 10 gadus un 12 gadus vecā Elēna un Renāte no Ogres orientēšanās kluba. Savukārt 17 gadus vecā Saldus klubu pārstāvošā Līva piebilda, ka jāpārvar vēlme sekot kāda konkurenta pēdās, jo arī sāncenši var kļūdīties.
Kā papildu slogs atsevišķiem orientēšanās klubiem nācis Dabas aizsardzības pārvaldes piešķirtais rēķins par pasākumu rīkošanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
LOF viceprezidente Straume atzīst, ka ir daudz neskaidrību par to, ko nozīmē komerciāls pasākums, un interpretācija var būt dažāda. Par lielu orientēšanās pasākumu nākoties maksāt daudzus simtus eiro vai pat vairāk nekā tūkstoti atkarībā no dalībnieku skaita.
Cilvēku entuziasms ir nezūdošs, dalībnieki bieži ir uzticīgi saviem pirmajiem orientēšanās klubiem. Tāds ir arī Māris Sokolovskis, kurš ikdienā strādā Rīgā par velokurjeru, bet pārstāv Kuldīgas orientēšanās klubu "Taka". Viņš ir bijis gana aktīvs velobraucējs un piedalījies piedzīvojumu sacensībās, kur jāmāk orientēties. Līdz ar to Māris nonāca orientēšanās sporta apritē un nav atteicies arī no divriteņa.
LOF no valsts budžeta līdzekļiem 2023. gadā saņēma vairāk nekā 71 tūkstoti eiro, kas ir septītais lielākais finansējuma apjoms starp visām federācijām.
Tieši iesaistīto dalībnieku skaits orientēšanas sacensībās ir viens no galvenajiem kritērijiem, kāpēc LOF saņem tik lielu finansējumu, atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs. Neviena federācija neteiks, ka piešķirtais finansējums ir pietiekams vai par lielu, taču Orientēšanās federācija strādā aktīvi, iesaistoties dažādos finansējuma piešķiršanas konkursos, uzsvēra Šteinbergs.
"Vienmēr kaut kādām idejām un plāniem naudas pietrūkst, bet šī brīža finansējums, manuprāt, ir tāds, kas vērsts uz sporta veida attīstību un iesaistīto loka paplašināšanu," teica Šteinbergs.
Lai gan vasara tuvojas izskaņai, orientēšanās sezona nebūt nav galā. Viens no gaidītākajiem notikumiem būs tieši pēc mēneša 22. septembrī, kad visā Latvijā norisināsies orientēšanās nakts. Savukārt seriāli katrā Latvijas novadā notiek ik nedēļu.
