Līdzko Nīkrāces pagasta Dzeldā esošais dīķis ir aizsalis, tā te nāk gan slidot gribētāji, gan arī tie, kas vēlas "uzraut" hokeju. Tas pagasta sporta organizatorei kalpojis par ideju te rīkot sacensības dīķa hokejā.
"Mēs izsludinājām sociālajos tīklos. Pieteicās viena komanda, kādas piecas dienas bija viena komanda. Es domāju – nopietni, tikai viena vienīgā būs? Tad būs jāatceļ. Un tad, kad sāka pieteikties, pēdējā komanda pieteicās bez vienas minūtes četros, kā bija nolikumā noteikts. Un tad, es domāju, nu forši, cilvēki vēlas sportot, tātad cilvēkiem dīķa hokejs interesē," stāstīja Nīkrāces pagasta sporta organizatore Ilona Rītiņa.
Iepriekšējā dienā vietējie iedzīvotāji gan vēl dīķa ledu pārklājuši ar ūdeni, lai tas līdzenāks, bet sacensību laikā sniga, un ik pēc spēles sniegs bija jānotīra. To darīja paši dalībnieki, arī tiesnesis ir kāds no nespēlējošās komandas.
Komandu prasmes ir dažādas, kāda regulāri trenējas sporta hallē, bet kāds pat neatceras, kad pēdējo reizi spēlējis hokeju.
"Es iesildījos šodien, es nācu stundu agrāk. Sports ir mans dzīvesveids, tāpēc es neatteicos, tā ir mana sirdslieta," atklāja komandas "Dzelda" spēlētājs Intars Dāvids Viļumsons.
Savukārt Rainers Brasls no Saldus regulāri trenējas Brocēnu ledus hallē un hokeju spēlē no trīs gadu vecuma.
"Baigi neesmu piedalījies šādos pasākumos – dīķa turnīros, gribēju paprovēt. Laukuma kvalitāte, trīs hokejisti, nav jau tāds spēlēts, jebkurš var uzvarēt," atzina komandas "Koka arhitektūra" spēlētājs Rainers Brasls.
"Sapņu komandas" spēlētājs no Kuldīgas Raitis Cīrulis savukārt stāstīja, ka nelaiž garām nevienu izdevību ziemā spēlēt uz aizsalušām ūdenstilpēm. Tāpēc arī uz šīm sacensībām vācis spēlētājus un izdevusies "Sapņu komanda".
"Tad bija tā, ka daži nepazina viens otru, mēs iepazināmies šeit satiekoties, jo es meklēju, mums ir "WhatsApp" grupas, un mēs ar visiem meklēju pa visu Kuldīgu, kurš gribētu spēlēt, tāpēc salasījās "Sapņu komanda"," stāstīja Raitis Cīrulis.
Laukumā spēle ritēja divas reizes pa trim minūtēm un spēlētāji atzina – fiziski nav viegli, tāpēc ik pa laikam mainās. Komandās varēja būt arī dāmas, šo iespēju izmantoja viena – Zane no "Krītiņu bandas" (Skrunda), jo ikdienā dīķa hokeju spēlē kopā ar savu deviņus gadus vecāko brāli.
"Jā, es uzrauju ar lielajiem, ja mani pasauc kāds, it kā jau es cenšos, cik varu. Hokejs mani vairāk iedvesmo, vispirms iegūt jaunus draugus uz spēlēm," stāstīja komandas "Krītiņu banda" spēlētāja Zane Štēbele.
Spēlētāji jokojot sacīja, ka nākamais līmenis ir NHL. Jāteic, ka ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā tiek rīkoti dīķa hokeja čempionāti.
