Tomsonu ģimene trušus audzē jau piekto gadu. Sākumā tie bijuši vien pāris šķirnes dzīvnieku, līdz šobrīd to skaits saimniecībā ap 400.
Piedaloties izstādēs, novērojuši, ka aizvien vairāk kā bērnu, tā arī pieaugušo vēlas ne tikai vērot garaušus, bet arī tos paņemt rokās un fotografēties, arī uzzināt par to audzēšanu. Tā maz pamazām sākuši domāt par īpaša dabas stūrīša veidošanu, kurā būtu apskatāmi dažādu šķirņu truši.
Tā kā tie saimniecībā pārsvarā ievesti no Vācijas, Čehijas, Slovākijas, tad arī radusies ideja par trušu muižas nosaukumu.
"Latvijā trušu šķirne neviena nav izveidota. Tā doma ir tāda, ar humoru - tie truši, iebraucēji nopirkuši pie mums zemes gabalu un mēs viņiem kalpojam. Tālab arī nosaukums "Trušu muiža"," klāsta truškopis Lauris Tomsons.
Trušu muižā pie stilizēta viesnīcas namiņa draiskojas garauši, turpat blakus arī harmonijas un miera sēta, kur, samīļojot un pabarojot pūkaiņus, ikdienas stress esot kā ar roku atņemts.
Taču īstie muižas aristokrāti – 20 šķirņu skaistuļi - meklējami nogāzē izvietotajos būrīšos koku paēnā. Šādam savdabīgam izkārtojumam ir savs pamatojums.
"Karstumā un saulē trusi nedrīkst turēt, viņš var pārkarst un nomirt. Tālab mums ir šie jumtiņi virsū, lai no saules aizsargātu, arī dekoratīvi izskatās. Šie ir pagaidu būrīši. Ja viņus te turētu visu diennakti, būtu vajadzīgs kā minimums trīs sieniņas, lai ir kur paslēpties, lai vējš nepūš un lietus nelīst virsū. Tādā sietu būrī var turēt tikai telpā," piebilst Tomsons.
Trušu muižā tās iemītnieki šovasar būs sastopami divreiz nedēļā. Kā atzīst truškopis, tad šis ir eksperiments lauku tūrisma jomā. Nākamgad plānots izveidot arī dabas taku, kur nesteidzīgi vērot gulbjus, bebrus un klausīties dzērves.
