Viena piektā daļa no visiem krāpšanas gadījumiem, kas nonāk policijas redzeslokā, ir saistīti ar preču pirkšanu un pārdošanu, veicot priekšapmaksu.
Valsts policijas (VP) Prevencijas vadības nodaļas vadītājs Andis Rinkevics skaidroja: "Viena liela daļa šo krāpšanas veidu notiek, pērkot preci no privātpersonas, pamatā sociālajos tīklos.
Cilvēks samaksā par preci, gaida, kad kurjers piegādās vai pārdevējs atvedīs. Un tā arī paliek gaidot. Krāpnieki seko līdzi tirgus tendencēm, tirgojot aktuālās sezonas preces. Piemēram, šobrīd tās ir malka, briketes vai granulas. Krāpnieki tirgojas gan kā privātpersonas, gan izveidojot internetveikalus.''
"Jūs iegādājaties apkures materiālus it kā ārvalstu interneta veikalos, prece netiek piegādāta. Lielākoties, iepērkoties ārvalstu internetveikalos, cilvēks pērk pietiekami lielos apjomos. Iegādes summas ir padsmit tūkstoši vai pat 20 000–25 000 eiro," skaidroja policijas pārstāvis.
Policijā arī norādīja, ka krāpnieki gandrīz vienmēr strādā pēc vienas shēmas.
"Viens ir cena, otrs ir steidzamība. Tie ir divi faktori, uz kuriem iekrīt lielākā daļa cilvēku. Jūs uzrunā cena, otrs – saka, ka šī cena ir pieejama ļoti īsu brīdi, jo ir ļoti daudz klientu, kuri vēlas šo preci. Līdz ar to jums ir jāpieņem lēmums tūlīt," norādīja Rinkevics.
Kā atpazīt krāpniekus
Krāpnieki izmanto cilvēka domāšanas sistēmas kļūdas. Ir ātrā un lēnā sistēma. Tiek darīts viss, lai pircējs domātu ātri. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns norādīja: "Lēnā saistīta ar loģisko, kritisko domāšanu, kad mēs sākam analizēt faktus. Tāpat kā matemātikā – mums ir jāizrēķina uzdevums, jāaprēķina finanses, izdevumi, ienākumi. Tas ir lēni. Bet šeit – ātri, pēdējās dienas piedāvājums, rīt jau beidzas."
Eksperti aicināja pirms pirkuma pārbaudīt atsauksmes par pārdevēju. To var droši izdarīt, ievadot veikala nosaukumu vietnē "trustpilot.com". Savukārt vietnē "scamadviser.com" var noskaidrot, cik sen veikals izveidots. Ja nesen, tad tas jau ir aizdomīgi.
Valsts policijas pārstāvis arī piebilda: "Priekšapmaksa ir tas, kas rada aizdomas. Ja mēs runājam par malkas vai citu apkures materiālu piegādi, tad, visticamāk, būtu nepieciešams maksāt tajā brīdī, kad tā tiek piegādāta. Tad jūs varat pārliecināties par šīs kravas kvalitāti."
Lai mazināti iespēju uzķerties uz krāpnieku internetveikaliem, ieteicams datorā un telefonā bez maksas uzstādīt CERT.LV izstrādāto DNS ugunsmūri. "Ja mēs zinām par kādu krāpniecisku resursu, mēs viņu liekam DNS mūrī pēc iespējas ātrāk," norādīja CERT.LV pārstāvis Gints Mālkalnietis.
Šobrīd krāpniekiem īpaša aktuāla ir Ziemassvētku dāvanu tirgošana, izmantojot tieši tādas pašas shēmas, kā pārdodot apkures materiālus.
