Aizvadītajos septiņos gados Ieslodzījuma vietu pārvaldē realizēti divi resocializācijai veltīti projekti, kurus līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds, – "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" un "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū".
"Diezgan grūti, protams, izcelt kaut ko vienu vai nosaukt visu, ko esam paveikuši šajos septiņos gados. Tie nebija pirmie vai pēdējie projekti resocializācijas jomā, bet bija paši lielākie un garākie. Šo projektu uzdevums bija pēc iespējas nodrošināt visu, kas Ieslodzījuma vietu pārvaldei vēl pietrūka līdz efektīvai resocializācijai," norādīja Luste.
Formāli Krimināllikumā resocializācija ir viens no soda mērķiem. Tas ir process, kura laikā jāpanāk, ka cilvēka uzvedība ir tiesiska pēc soda izciešanas. Lai to īstenotu, pastāv vairāki līdzekļi, piemēram, uzvedības korekcijas programmas, dažādi resocializācijas pasākumi.
"Darbs sākas no pirmās [ieslodzījuma] dienas. Lai noteiktu, kādēļ vispār cilvēks ir cietumā, protams, no vienas puses ir tiesas spriedums, bet no otras puses ir bijuši arī kaut kādi cēloņi, kaut kādi faktori, kas ietekmējuši cilvēka uzvedību tā, ka viņš ir izdarījis noziegumu. Mēs izvērtējam, kāda ir riska pakāpe, ka šis cilvēks varētu atkārtoti izdarīt noziegumu, un kas ir tie lielākie deficīti vai vajadzības, kas nav apmierinātas un kuru dēļ cilvēks nezina visās dzīves situācijās, kā uzvesties, nepārkāpjot likumu," skaidroja Luste.
Risku un vajadzību novērtējums tiek sastādīts divu mēnešu laikā pēc tam, kad cilvēks ieradies ieslodzījuma vietā. Tālāk speciālisti izveido pasākumu plānu, piemeklējot atbilstošākos resocializācijas līdzekļus, kurus palīdz īstenot sociālie darbinieki, psihologi un ieslodzījuma vietu vecākie inspektori.
"Pirmo reizi sodītie, protams, ir nobijušies, ir ļoti nobijušies. Ir drausmīgākā neziņa. Kas cilvēkam vispār ir visšausmīgākais? Neziņa. Tas, ka tevi iemet kaut kur, un tu nesaproti, kas vispār notiek. Bet tas darbs momentā sākas ar viņiem, no pirmās dienas. Kā viņš pie mums atbrauc, tā tūliņ ar viņu sākas darbs," stāstīja Teilāne.
Viss sākas ar sarunu. Tas ir pamatu pamats visam resocializācijas procesam – kvalitatīva, profesionāla komunikācija ar ieslodzīto.
Teilāne vērtēja, ka pēdējos gados realizētie projekti, ko minēja Luste, viņas darbam un ieslodzīto resocializācijai devuši ļoti daudz.
"Šie divi projekti iedeva ļoti daudz. Pirmkārt, viņi iedeva klientiem [ieslodzītajiem] ārkārtīgi daudz iespēju un daudzus pasākumus. Otrkārt, tie apmācīja arī darbiniekus. Teiksim, ja agrāk mēs ar bakstīšanās metodi mācījāmies, ļoti daudz lasījām paši, tad projekts iedeva ļoti konkrētas, zināmas lietas, kas ir empīriski, zinātniski pierādītas, ko mēs šobrīd arī savā darbā lēnām mēģinām ieviest," viņa stāstīja.
Luste skaidroja – kamēr padomju okupācijas laikā Latvijā tika veidotas labošanas darbu kolonijas, ieslodzījuma vietās notika politiskā audzināšana un padomju propagandas īstenošana, Rietumu pasaulē cietumi attīstījās citā – uzvedības korekcijas virzienā.
"Šis etaps mums diezgan nopietni izpalika. Tagad mēs mēģinām iespēt un tikt līdzi pārējām Rietumvalstīm. Piemēram, ja cietuma virsniekiem līdz šim, līdz projektiem, nebija speciālas izglītības atbilstoši licencētām programmām, tad pie kādiem secinājumiem, kā izdabūt noziedzību, cilvēki var nonākt, ienākot cietumā un nosakot toni ar iepriekš iegūtu civilo izglītību?" skaidroja Luste.
Šobrīd cietuma virsniekiem nepieciešama profesionālās pilnveides programmas apgūšana. Tās vērstas uz to, lai mainītu iepriekšējo paaudžu nodoto domāšanu un pārietu no drošības un kontroles ideāliem uz uzvedības korekcijas ideāliem – galvenais, lai cilvēks no cietuma izietu mazāk bīstams sabiedrībai, nekā bija, cietumā ienākot.
"Mēs strādājam ar cilvēkiem, nevis tiesību normām, un tas ir būtisks moments. Paskatieties, kas notiek medijos un sabiedrībā vispār, kad kāds ir izdarījis smagu noziegumu. Par ko tiek runāts? Kādu Krimināllikuma pantu viņš ir pārkāpis un cik gadi par to viņam spīd, nepopulāri izsakoties. Tas ir galvenais. Mēs gribam, lai sodu izpildes būtu ļoti efektīvas un visus atgrieztu sabiedrībā baltus un pūkainus, bet pati justīcija ir ļoti formalizējusies. Mēs meklējam no šī izejas," skaidroja Luste.
