Vai tas ir normāli?

Sarunas par intīmām attiecībām un seksuālo izglītību raisās atturīgi

Vai tas ir normāli?

Miega kvalitāte: vai nomāktības izjūta un miegainība var liecināt par veselības problēmām

Apzinātība palīdz pārvarēt stresu: kā šo praksi apgūt

Pārtraukt domu klejojumus un dzīvot tagad. Kas ir apzinātība un kā to apgūt?

Apzinātība ir spēja redzēt un koncentrēt savu uzmanību uz to, kas notiek šeit un tagad, nevis klejot domās nākotnē vai pagātnē. Tā ir arī spēja izvēlēties, kam šajā brīdī veltīt uzmanību, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja apzinātības prakses skolotāja, shēmu terapijas un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ilona Krone.

Par apzinātību pēdējos gados runā daudz, jo tai piedēvē spēju palīdzēt pārvarēt stresu un paaugstināt dzīves kvalitāti. Vienlaikus par apzinātību varam domāt dažādi. 

"Viena definīcija, ja tā varētu teikt, ir saistīta ar uzmanību – mana uzmanība ir šeit un tagad, un sākas ar to, kas tad ir šis "šeit un tagad"? Patiesībā tā ir spēja redzēt to, kas šobrīd notiek. Tas ir par pieredzi, ko es pamanu tagad. Kas tad nav apzinātība? Kad es domāju par citām lietām, skatos nākotnē vai pagātnē," skaidroja Krone.

Apzinātība nozīmē koncentrēt savu uzmanību uz to, kas notiek šobrīd. Būt esošajā mirklī ar visām savam maņām – redzēt, dzirdēt un just. 

"Otrs veids, kā domāt par apzinātību, ir, ka tie ir dažādi principi, dažādas attieksmes. Viena no tām ir tāds iesācēja prāts – nevis es jau visu zinu, ka šogad atkal tie Ziemassvētki, šogad atkal tā eglīte, bet gan – kāda būs šogad eglīte? Kāda būs šodiena? Arī attieksme mācīties nevērtēt visu ar labi vai slikti. Apzinātība ir par to, ka mirklis ir tāds, kāds tas šobrīd ir," norādīja Krone.

Tas var būt izaicinoši – iemācīties sadzīvot ar savu pieredzi, kāda tā ir, jo cilvēkiem ir tendence gribēt, lai lietas notiktu citādāk, lai viss notiktu labāk. Apzinātība palīdz izturēt un pieņemt to pieredzi, ko nevaram mainīt.

"Apzinātība ir spēja izvēlēties, kur es gribu, lai mana uzmanība ir. Tā ideja ir, ka mums vienmēr ir izvēle, kur savu uzmanību likt.

Es varu to likt uz ciešanām, uz sāpēm, bet es varu iemācīties uz tām skatīties, papildus nepieliekot vēl domu paplašinājumus, klejojot nākotnē vai baidot sevi ar pieredzi. Vienkārši ir tā, kā ir," skaidroja Krone.

Otra iespēja ir caur apzinātības praksi atrast un izvēlēties citu pieredzi šajā laikā, uz ko koncentrēties. Piemēram, ja cilvēkam šobrīd sagādā problēmas viens jautājums, varbūt vajag vērst uzmanību uz to, ka ir kāda cita lieta, kas padodas. 

"Es vienmēr meklēju, kur es esmu ar savu prātu, kur es gribu būt, un mācos šo pārslēgšanos," pauda Krone.

Šobrīd ģeopolitiskā situācija pasaulē rada ļoti daudz izaicinājumu. Ir cilvēki, kas nemitīgi mēģina domāt un analizēt, kā būs, ja notikumi attīstīsies nelabvēlīgi. Cilvēki satraucas – vai man šobrīd vajadzētu turpināt celt māju? Vai man šobrīd vajadzētu laist pasaulē bērnus? Kas to zina, kas pēc pāris gadiem var notikt? 

"Tā ir mūsu prāta tendence – ceļot uz nākotni, dažādos veidos iztēloties to. Reizēm neviļus nākas padomāt negatīvāk. Pamanot šīs domas, kas ir aizklejojušas uz nākotni, varbūt ir vērts saprast, cik daudz dienas es pavadu, tādā veidā domājot par to, un cik ļoti tas ir palīdzoši. Ja es lielu dienas daļu esmu nākotnē, bet tikai tādās domās, – kā būs un kā būtu, ja būtu, – tā nav gluži problēmu risināšana. Pievienotā vērtība no tādas apdomāšanas varētu būt visai maza," atzina Krone. 

Apzinātības prakse, pirmkārt, nozīmē šo klejošanu domās pamanīt un tad izvēlēties, ko ar to darīt.

Ja tie ir svarīgi jautājumi, varbūt ir vērts veltīt tiem konkrētu laiku un apdomāt, pieņemt ar nākotni saistītos lēmumus apzināti, nevis garām ejot, paralēli ikdienas darbiem, nepārtraukti malt tos galvā. 

"Vajag iedot tam apzinātu vietu, nevis visu dienu staigāt ar nepabeigtu stāstu. Kognitīvās terapijas kontekstā mēs to saucam arī par tādu raizēšanās laiku, kad es dienas skrējienā sev saku – šis ir svarīgi, es par to visu laiku domāju; nu tad pulksten trijos pasaukšu partneri un pasēdēsim, padomāsim par to," ieteica Krone. 

Veltot konkrētu laiku, lai apspriestu vai apdomātu savas bažas, varēs arī labāk saskatīt resursus, kas ir pieejami, lai varētu savu nākotni būvēt. Pēc tam atkal var atgriezties ikdienas gaitās un veltīt uzmanību tam, kas notiek šobrīd. 

Kā skaidroja speciāliste, apzinātības praksi ieviest ikdienā var četros soļos:

  • Pamanīt, kur manas domas šobrīd ir.
  • Izvēlēties, kur es gribu, lai tās ir.
  • Pasaukt aizklīdušas domas atpakaļ.
  • Šo procesu visu laiku uzturēt.

Apzinātību var trenēt pavisam ikdienišķās un ierastās ikdienas norisēs. Piemēram, dzerot no rīta kafiju, var pamēģināt izslēgt no domām visu apkārtējo, neplānot visus dienā darāmos darbus, bet gan koncentrēties tikai uz kafiju, uz procesu, kas sniedz mieru un baudu konkrētajā brīdī. 

"Ja jūs varētu ik pa brīdim dienas laikā ļauties drusciņ atpūtināt prātu un nofokusēties uz kaut ko vienu, jūs kļūsiet tiešām produktīvāki. Lai varētu mainīt jebko, ko mēs gribam mainīt, vispirms ir jāapzinās un jānovēro," pauda Krone.

"Vai tas ir normāli?"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti