Viena no Līgām NBS ir Līga Safronova, kura profesionālajam militārajam dienestam pieteicās pirms aptuveni 15 gadiem.
"Neteiktu, ka varbūt primāri tas [iemesls dienēt], ka mana dzimšanas diena ir 18. novembrī, bet, ņemot vērā to, ka arī vecvecāki ir dienējuši, arī radinieki, brālēni, un man likās, ka es kā Latvijas pilsone arī varu būt tāds mazais aizstāvis savai valstij un ģimenei," pastāstīja Līga Safronova. Viņas vecāki parūpējušies, lai gan vārda diena, gan dzimšanas diena sakristu ar zīmīgām dienām.
Šobrīd Līga Safronova iestājusies Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai piepildītu savu sapni un kļūtu par virsnieci. Pašlaik viņa pilda vada seržanta pienākumus.
Kamēr Līga Safronova dienestā jau ir aptuveni 15 gadus, cita Līga – Līga Putraima – ar militāro jomu saistīta kopš pagājušā gada, kad iestājās Zemessardzē.
Līgai Putraimai daudz ko licis pārdomāt karš Ukrainā. "Es izvērtēju, ko es darītu, ja kaut kas tāds notiktu arī Latvijā. Un pirmā doma bija, ka es nebēgtu, tātad es gribētu būt arī noderīga.
Loģiskais secinājums bija, ka noderīgs tu vari būt tad, ja tu esi trenēts un zinošs, un Zemessardze bija nākamais loģiskais solis," viņa pastāstīja.
Viņa ar savu izvēli iestāties Zemessardzē ir ļoti apmierināta, neskatoties uz sākotnējām grūtībām.
"Grūti bija apzināties tādā pietiekami pieaugušā vecumā, ka tev atkal jāmācās no nulles.
Mēs esam pieraduši pie savas komforta zonas, mēs civilajā dzīvē esam speciālisti, mums viss labi sanāk, un Zemessardzē tu atkal apgūsti pilnīgi jaunu pasauli, kas ir izaicinājums, bet drīzāk psiholoģisks.
Vienkārši noskaņot sevi uz apgūšanu, uz kļūdām, kļūdu labojumiem un progresu," pastāstīja Līga Putraima.
Kā jau Līgas, viņas abas ik gadu kārtīgi svin savu vārda dienu un vasaras saulgriežus. Katrai no Līgām ir savas tradīcijas, kas ikreiz tiek ievērotas.
Līga Safronova labprāt poš māju un gaida viesus. "Bērzu meijas un siera gatavošana. Alus brūvēšana, kas ir vairāk tēta ziņā. Vakarā ir sēdēšana pie ugunskura, dziedāšana. Ja ir mazāka uguntiņa, tad arī lēkšana pāri ugunskuram," viņa pastāstīja.
Savukārt Līgai Putraimai parasti svētkiem neesot standarta scenārija: "Pārsvarā ir vai nu dabā ar labiem draugiem, vai arī atkarībā no tā, cik daudz svētku dienu ir konkrētajā gadā, es cenšos arī kaut kur aizdoties tuvākā vai tālākā ceļojumā. Šogad, visticamāk, tuvākā. Neizbēgami ir rabarberu maize, paštaisīts siers. Ja ir laba kompānija, viss pārējais arī būs."
Runājot par Jāņiem NBS, viens no tiem ir Jānis Spruženieks, kurš savus dienesta pienākumus veic Militārajā policijā. Viņa vecvectēvs cīnījies par Latviju Nāves salā. "Varbūt tas ir asinīs, gēnos aizstāvēt Latviju un būt mums pašiem, nevis zem kādu valstu karoga," prātoja Jānis Spruženieks.
Savukārt virsseržants Jānis Derkusovs Zemessardzē iestājās savos studiju gados 1995. gadā, kad militārā joma Latvijā nebija tik populāra. Darba dienās viņš strādājot civilajā darbā, bet brīvdienās, vidēji reizi mēnesī, notiekot Zemessardzes mācības.
Pavisam nesen Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā studijas uzsākuši Reinis Jānis Brunēvics un Jānis Brūvers.
Jānis Brūvers pastāstīja, ka sapratis, ka viņa vieta ir NBS, pēc tam, kad sācies karš Ukrainā.
Bet Reinis Jānis Brunēvics norādīja, ka Aizsardzības akadēmija ir laba alternatīva, ja grib mācīties, studēt un nedaudz vairāk nopelnīt.
"Esmu jaunietis tikko no vidusskolas, un es pelnu normālu algu, es mācos, iegūstu izglītību un tajā pašā laikā arī sevi attīstu. Ja tas interesē, šī ir īstā vieta priekš jums," sacīja Reinis Jānis Brunēvics.
Visi Jāņi atzina, ka Līgo un Jāņu diena viņiem vienmēr ir īpaši svētki.
Reinis Jānis Brunēvics norādīja, ka ikdienā gan dēvējams par Reini: "Jānis ir vairāk uz Jāņiem. 364 dienas gadā es esmu Reinis. Bet to vienu dienu gadā sauc mani par Jāni."
Svinību plāni rītdienai visiem Jāņiem jau ir gatvi.
Jānis Derkusovs svētkus plāno ar ģimeni un draugiem pavadīt ārpus pilsētas.
Svinēšana notiks ar mēru, jo pirmdien sākas Zemessardzes nometne. "Visu nedēļu dzīvosim mežā. Jābūt pietiekami gatavam, fiziski un morāli izturīgam," viņš sacīja.
Jānis Spruženieks kopā ar draugiem un ģimeni kurinās ugunskuru, bet Reinis Jānis Brunēvics svinības ieplānojis pie jūras ar dziesmām, tradīcijām, ugunkuriem un pirti.
Jānis Brūvers pastāstīja, ka allaž Jāņus svin ar ģimeni un draugiem: "Šogad tāpat būs, gan jau laukos, lauku mājās kopā ar visiem pie ļoti omulīga ugunskura, mēs plānojam visu nakti pavadīt nomodā."
