Panorāma

Ukraina uzbrūk Krievijas kritiskajai infrastruktūrai

Panorāma

Stradiņa slimnīca neuzticas būvniekiem

Kredītu atbalsta saņēmējus aicina uzmanīties no krāpniekiem

Hipotekāro kredītu atbalstam atsevišķi pieteikties nevajadzēs

Hipotekāro kredītu ņēmējiem valsts noteiktā atbalsta saņemšanai nekas pašiem nebūs jādara. Katra ceturkšņa beigās tiem, kas atbalstam kvalificējas, naudu izmaksās Valsts ieņēmumu dienests. Atbalsta summas – visdažādākās, viss atkarīgs no tā, cik liels kredīts un kādi ir tam noteikti procenti. 

Pērn Saeimā atbalsts hipotekārajiem kredītņēmējiem bija viens no plašākajiem diskusiju tematiem – sākumā viena versija, tad cita. Beigās deputāti vienojās noteikt kredītu ņēmējiem atbalstu 30% apmērā no visiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā par diviem procentpunktiem.

Praktiski tas izskatās šādi: kredīts ar 50 000 eiro atlikumu. Par piemēru ņemsim, ka šim kredītam bankas noteiktie procenti un "Euribor" kopā veido 5,7%. Pieņemot, ka šādam kredītam katru mēnesi kopējais maksājums ir aptuveni 350 eiro, bet procentos jāmaksā 242, atbalsts šādā gadījumā būs 72 eiro mēnesī. Ar katru mēnesi sarūkot atlikumam, arī sniegtais atbalsts minimāli samazināsies. Ceturksnī kopā cilvēkam atbalstā tiks izmaksāti 212 eiro.

Taču vērtīgākiem kredītiem – tādiem, kuru atlikums ir ap 250 000 eiro, sniegtais atbalsts vienā ceturksnī var sasniegt pat līdz 1200 eiro.

Lai atbalstu iegūtu, kredītu ņēmējiem atsevišķi jāpiesakās nebūs.

"Kredītņēmējiem ir jādara tikai viena lieta. Jāmaksā procenti par savu kredītu, pārējais viss notiks pats no sevis," skaidroja Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.

Atbalstu kredītu ņēmēji saņems reizi ceturksnī.

Un par visu nākamo gadu – tātad naudu savā kontā banku klienti saņems četras reizes: šogad aprīlī, jūlijā, oktobrī un janvārī.

Gan bankas, gan Valsts ieņēmumu dienests, kas šo atbalstu administrēs, piekodina kredītņēmējus būt ļoti uzmanīgiem. Jo jau tagad ir skaidrs, ka situāciju, visdrīzāk, mēģinās izmantot arī krāpnieki. Tas nozīmē, ka jebkādi zvani vai aizdomīgas īsziņas būs krāpniecības mēģinājumi.

"Mēs nesūtīsim ne vēstules, ne īsziņu. Mēs arī nenorādīsim kompensācijas apmēru. Šajā procesā Valsts ieņēmumu dienestam ar iedzīvotājiem komunikācija nebūs," norādīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece.

Tikmēr bankas ar saviem klientiem komunicēs ar interneta banku starpniecību.

Atbalsts pienākas tiem, kuru kredītu atlikums ir zem 250 000 eiro, ar mainīgu likmi un ja kredīts ņemts līdz pagājušā gada 31. oktobrim.

Banku asociācija paredz, ka šāds atbalsts gada garumā kredītiestādēm izmaksās 94 miljonus eiro.   

Kamēr Saeimā par jautājumu vēl tikai pagājušajā gadā diskutēja, komercbankas šādas nodevas pieņemšanas gadījumā draudēja vērsties tiesā. Nozares asociācija tās biedriem sagatavojusi juridiskos argumentus, un tālāk lēmums par tiesāšanos ir katras pašas bankas ziņā. Četras lielās Latvijas komercbankas – "Swedbank", "Luminor", "SEB" un "Citadele" – patlaban lēmumu vēl nav pieņēmušas, norādot, ka šis ir nopietns jautājums, par ko nepieciešamas plašas diskusijas. Lēmums – tiesāties vai ne – bankām jāpieņem sešu mēnešu laikā kopš Saeima lēmuma pieņemšanas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti