Latvijas Amatniecības kameras meistars, namdaris Guntars Upenieks skaidroja – tagad ir pienācis brīdis, kad meistaru kļuvis aizvien mazāk.
"Mums ir vēlme ir nodot zināšanas nākamajiem, kam tas interesē. Tāpēc esam atraduši meistarus, kuri vēl ir atlikuši un ir gatavi dalīties ar zināšanām. Viens ir tā ēka, bet tas ir mūsu mantojums. Ja nav meistaru vai izpratnes, kā ēku saglabāt, tad tas viss beidzas ar to, ka tās ēkas nav. Paliek vienīgi Brīvdabas muzejs," viņš pauda.
Tehnikumā nogādāta pirtiņa no Burtniekiem, kas vīriem apmācību laikā ir jāatjauno, lai tā tiktu saglabāta nākamajām paaudzēm.
Vispirms jaunie meistari apguvuši guļbūvju būvēšanas pamatus un instrumentus, ar kādiem darbs veicams, un tagad, saprotot šos principus, drošām rokām var veikt atjaunošanas darbus.
Programmas dalībnieks Normunds Zuševics sacīja: "Tas ir roku darbs. Tas ir tas būtiskākais, kas mani visvairāk saista šajā guļbūvju atjaunošanā, un vispār idejā par mājām, – ka tu faktiski kļūsti par šīs mājas saimnieku ne tikai tādā kontekstā, ka tu viņā dzīvo un ka viņa ir ierakstīta tavā zemesgrāmatā, bet tu pats esi viņu savā ziņā iemiesojis ar savām rokām. Tu esi viņu veidojis, taisījis. Pats esmu pārcēlies uz laukiem Zemgales pusē. Man ir maza, veca pirtiņa, kuru es atjaunoju. Es varu tagad saprast daudzas lietas, ko es esmu izdarījis nepareizi."
Tehnikumā norādīja, ka interese par Koka darbnīcas praktiskajām apmācībām esot pietiekama.
Bulduru tehnikuma valdes loceklis Rafaels Joffe piebilda: "Šo programmu mēs gribam turpināt, jo interese ir liela. Pabeigsim šo kursu, sludināsim nākamo un gaidīsim nākamos gribētājus, kuri gribēs atjaunot [guļbūves]."
Tehnikumā cer, ka apmācības radīs interesi par guļbūvēm un to atjaunošanu un Latvijā atkal pieaugs šādu meistaru skaits.
