Iepriekšējos sešos gados gan bezdarbnieku, gan pieaugušo izglītībā iztērēti kopumā 160 miljoni eiro, šajā plānošanas periodā ir mazāk – ap 110–120 miljoniem eiro. "Bet šīs naudas tērēšana, akcentēju vārdu "tērēšana", nenodrošina nekādu pozitīvu efektu. Šī nauda tiek sadedzināta bez konkrēta mērķa, ko gribam panākt," kritiski izteicās Bite.
"Cilvēki tiek apmācīti dažādos kursikos, kā tagad moderni teikt, nesaistītās lietās ar viņu pamata vai nākotnes nodarbošanos. Sasaistes ar darba tirgu šīm apmācībām nav," turpināja LDDK vadītājs.
Tāpēc jābūt vienam atbildīgajam, kas koordinē šīs apmācības. Šobrīd to dara vairākas institūcijas – daļu naudas pārvalda Izglītības un zinātnes ministrija, daļu – Nodarbinātības valsts aģentūra.
"Katrs dzīvo ar savu karaļvalsti, savu maku, katrs veido savas programmas, kas bieži vien pārklājas, bet sasaiste ar darba tirgu, darba devēju ir minimāla,"
uzsvēra LDDK prezidents un norādīja – atbildīgajai par šo jomu jābūt Ekonomikas ministrijai. "Šobrīd process notiek procesa dēļ, nevis konkrēta mērķa dēļ."
Bite ir pārliecināts – daudz labāks rezultāts būtu, ja darba devējs pasūtītu apmācības konkrētiem cilvēkiem konkrētā mācību iestādē. "Tad ieguldīsim naudu vismaz par divām trešdaļām mazāk, nekā šobrīd to dedzinām," viņš piebilda.
Tiesa, neviens labprātīgi "savu naudas maku, savu mazo karaļvalsti negrib atdot", tādēļ darba devēji lūguši iesaistīties premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"). "Ir jāpieņem augstāks politiskais lēmums – vai atdodam funkcijas vai dedzinām naudu tālāk. Labprātīgi neviens negrib atdot labi iestrādātas lietas," paskaidroja Bite.
"Šobrīd peldam, jo naudas šajā jomā ir pārāk daudz."
LDDK prezidents arī akcentēja, ka Latvijā ir paradoksāla situācija – no vienas puses, pietrūkst darbaspēka, bet, no otras puses, – daudz ir tādu, kas nemācās vai nestrādā. Lai Latvijas ekonomika varētu attīstīties, vajadzīgi 900 tūkstoši "darba attiecībās esošu cilvēku", bet šobrīd darba tirgū iesaistīti mazāk par 800 000.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" atzina, ka pieaugušo izglītība Latvijā ilgstoši bijusi "nepietiekami atstrādāts modelis".
"Mums ir skaidri mērķi, kurus gribam sasniegt – pamatnostādnēs paredzēts, ka 12% pieaugušo vajadzētu būt iesaistītiem izglītības procesā. Sākot virzību uz šo mērķi, tie bija 7,4%, bet šobrīd esam sasnieguši 10,6%," norādīja Čakša.
Viņa arī uzsvēra, ka pasaulē ir prakse, ka pieaugušo izglītībā iesaistās vairākas ministrijas, to risina pārresoru līmenī, bet "tas, kas ilgstoši nestrādā, ir savstarpējā mijiedarbība starp ministrijām".
