"Mēs ar saviem pacientiem bieži vien runājam par to, ka seksuālā intimitāte var būt tas, kā tiešā veidā cilvēki saprot intīmas un seksuālas attiecības starp partneriem, bet būtu jāsaprot, ka seksuālas attiecības, it īpaši stabilas partnerattiecības, vienmēr tiek papildinātas ar, kā es to esmu definējusi, psihoemocionālu intimitāti," skaidroja Putniece.
Emocionāla intimitāte ir atslēga ilgstošām un stabilām attiecībām, bet vienlaikus arī seksuālā intimitāte ir komponente, kas ir svarīga.
"Varbūt varētu ieviest tādu jēdzienu kā kopābūšana. Piemēram, katrs var sev vai viens otram, vai jūs pārī jūtaties, ka esat kopā, vai jūs jūtaties viens vai viena. Tā varētu būt tā tuvība, kopābūšana – ja ir tuvība, ja partneri dažādos jautājumos jūt viens otru, sajūt, saprot, papildina. Plus vēl, ja seksuāli ir labi, tas ir bonuss," norādīja Veselovskis.
Putniece piebilda: "Seksuālā komponente, tieši intīmā sadaļa, tas tomēr ir savā veidā papildinājums. Mēs nevaram partnerattiecības, it īpaši ilgtermiņa, balstīt tikai un vienīgi uz šo fizioloģisko procesu, no tā vien nekas īsti nesanāks."
Viņa uzsvēra, ka rozā briļļu periods, tāpat kā spēcīga seksuālā vilkme agrāk vai vēlāk beidzas, ierasti līdz ar pirmajām nesaskaņām, kas ir normāla parādība attiecībās.
"Nepateiktas lietas, līdz galam neizrunātas vai noklusētas sāpes parādīsies seksuālajā jomā ātrāk un agrāk, nekā citur. Tas ir fakts, jo ķermeni nevar piemānīt. Es varbūt varu sev iestāstīt, ka nejūtu kādu aizvainojumu vai tamlīdzīgi, bet līdzko mēs nonākam līdz seksuālai intimitātei… Tā tomēr ir par atvēršanos, dalīšanos. Es nevaru atvērties otram, ja man ir sajūta, ka man kaut kādā ziņā dara pāri. Tas atspēlēsies," norādīja Putniece.
Līdz ar to seksuālās intimitātes trūkums var savā ziņā kalpot par indikatoru, ka kaut kas attiecībās, iespējams, ir nepateikts vai ir sakrājies aizvainojums un dusmas.
"Dusmas, naids, aizvainojums krājas un krājas, un tad seksuālā dzīve pazūd. Tas tā ir daudziem pāriem. Tad ļoti daudziem ir visādas bažas, ka viņš grib par maz, bet būtu jāgrib vairāk, vai viņš grib par daudz, būtu jāgrib mazāk. Joprojām izglītotība seksuālos jautājumos, es nezinu, ir tāda no 10 ballēm uz 3," atzina Veselovskis.
"Tā joprojām ir tabu tēma gan ģimenē savstarpēji partneriem, gan tad, kad nāk cilvēki, kas ir līdz 30 gadu vecumam – nav tā, ka viņi būtu ļoti izglītoti un savstarpēji uzdrīkstētos runāt un kaut kādā ziņā saprast, ka par to ir jārunā," piekrita Putniece.
Abi speciālisti gan atzina, ka šie jautājumi ir ārkārtīgi intīmi un par tiem runāt var būt grūti, tomēr tas pāriem ir jādara, lai nerastos pārpratumi, aizvainojums vai neskaidrība.
"Ja skatās plašāk, jārunā, kā ir ar kopābūšanu vispār, par bērniem, par mājas uzturēšanu, par brīvo laiku un par seksualitāti. Jo vairāk plusiņu visās jomās, jo labāk, bet gadās, ka vienā ir labi un citā ir slikti. Nav tā, ka seksualitāte nosaka visu," uzsvēra Veselovskis.
"Tiešām, seksuālā sfēra stabilās partnerattiecībās var būt kā indikators par to, ka kaut kas netiek izrunāts, bet situācijas var būt patiesi dažādas. Aizbrauc kāds studēt uz kādu brīdi, sākas attāluma attiecības uz kādu periodu, tad tāds seksuāls kontakts tiešā veidā starp partneriem nepastāv. Var būt, ka veselības dēļ cilvēkiem ir kādi zināmi ierobežojumi, kāpēc tas uz brīdi izpaliek," piebilda Putniece.
Svarīgi, lai šādā brīdī starp partneriem viss būtu izrunāts un skaidrs, kāpēc tā notiek, kā tas ietekmē attiecības un kā to risināt.
