Lai pensiju aprēķinātu pēc iespējas precīzāk un tā arī būtu lielāka, Garā ieteica visiem, kam tuvojas pensijas vecums, jau vismaz piecus gadus pirms pensionēšanās sākt interesēties par to, kāda informācija ir VSAA rīcībā.
"Ir runa par darba stāžu līdz 1996. gadam, jo sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēma ir sākusi darboties no 1996. gada, līdz ar to visa informācija par jūsu darba attiecībām, kādas ir bijušas, iespējams, nav aģentūras rīcībā," norādīja Garā.
Līdz ar to viņa aicināja katru, kam tuvojas pensijas vecums, bet arī cilvēkus ap 40 gadiem, kuriem līdz 1996. gadam jau bijis darbs, ieskatīties portāla "Latvija.gov.lv" sadaļā "VSAA pakalpojumi un informācija", un pārliecināties par informāciju, kas ir VSAA rīcībā.
Arī tiem, kuri līdz 1996. gadam, piemēram, vēl kā studenti vai skolēni vasarās strādājuši kolhozā, iespējams, šo darbu var ieskaitīt apdrošināšanas stāžā.
"Ir citreiz [gadījumi], kad tiešām četrdesmitgadniekiem varbūt gads savācas šajā stāžā. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki ir pieņemti darba attiecībās un jau ir darba grāmatiņas izsniegtas no 15 gadiem. Ja ir bijusi darba grāmatiņa vai nodibinātas darba attiecības no 15 gadiem, jo tajā laikā bija legāli atļauts [strādāt] no 15 gadiem, tad šādu informāciju var atrast vai nu darba grāmatiņā, vai pameklējot Latvijas Valsts arhīvā," stāstīja Garā.
Vienlaikus, pirms sākt dokumentu meklēšanu, Garā vispirms aicināja katru izvērtēt – vai tiešām darba stāžs līdz 1996. gadam kopā būs vismaz gads, jo pensijas aprēķinā svarīgi ir gadi, ne daži mēneši.
Ja ir runa tikai par pāris mēnešiem vasaras darba, tērēt naudu un laiku dokumentu meklēšanai Valsts arhīvā var nebūt tā vērts. Tomēr speciālistes pieredzē ir gadījumi, kad cilvēkiem šādā veidā izdodas savam stāžam pievienot vēl gadu vai divus un ka tas ietekmē pensijas aprēķinu.
"Darba stāžs līdz 1996. gadam ietekmē ne tikai piemaksu pie pensijas, bet arī pensijas aprēķinu, jo kopējais apdrošināšanas stāžs ir vajadzīgs, lai noteiktu tiesības uz pensiju, kā arī pensijas aprēķinā ņem klāt konkrēto kopējo stāžu, un tas ir būtiski pie sākuma kapitāla aprēķināšanas. Ir maldīgi domāt, ka stāžs līdz 1996. gadam ietekmē tikai un vienīgi piemaksas, jo piemaksas vēl ir papildus klāt," skaidroja Garā.
Viņa atzina, ka sāpīgs jautājums daudziem ir iespēja pierādīt darba attiecības laikā no 1991. gada līdz 1996. gadam. Garā norādīja, ka VSAA ņem vērā darba līgumus un līgumus par darba izpildi, kā arī ierakstus darba grāmatiņās, kas toreiz bija.
"Bet ir viens būtisks fakts. Šajā periodā svarīgi, vai uzņēmējs, pie kura jūs strādājāt, ja tā nebija valsts pārvaldes iestāde vai kāds cits liels uzņēmums, ir reģistrēts kā sociālā nodokļa maksātājs. Ja nebija reģistrējies, diemžēl viņš neveica nekādas iemaksas," norādīja Garā.
Vienlaikus tāpat ir svarīgi, ka cilvēks var pierādīt savas darba attiecības šajā periodā, jo tad vēl individuālas sociālo iemaksu uzskaites nebija, līdz ar to šo periodu tomēr var ieskaitīt darba stāžā.
Protams, arī šeit ir dažādi izņēmumi. Piemēram, zemnieku saimniecību īpašniekiem tomēr par sevi un saviem ģimenes locekļiem bija jābūt veiktām sociālajām iemaksām – tikai tad darba stāžu ņems vērā.
"Tas ir sāpīgs jautājums. Tagad šie zemnieki, kas iet pensijā, prasa, bet ir grūti to pierādīt. Tajā laikā viņiem šķiet, ka viņi maksāja nodokļus, bet viņi maksāja tikai ienākuma nodokli, sociālo nodokli diemžēl reti kurš maksāja," atzina Garā.
