4. studija

Kāpēc pusaudži sasteidz seksuālas attiecības?

4. studija

Likumdošanā apsver ieviest vēl vienu dzimumu

Kāpēc latvieši arvien biežāk izvēlas precēties ar ārzemnieku?

Precības ar ārzemnieci padomju laikā: vara Brūveru ģimeni šķīra, bet laulību izglāba badastreiks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Padomju laikos precības ar ārzemnieku bija apgrūtinātas un kādu brīdi arī aizliegtas. Tā Rudīti desmit dienas pēc laulībām ar Danielu Brūveru izraidīja no valsts, taču abu apņēmība, sarīkotais badastreiks un pikets palīdzēja atjaunot viņu kopābūšanu.

1947.gada PSRS pieņēma likumu, kas padomju pilsoņiem liedza precēties ar ārzemniekiem. Tas bija spēkā apmēram desmit gadus, taču tas nenozīmēja, ka pēc tam apprecēties ar ārvalstnieku kļuva daudz vienkāršāk.

Rudīte piedzima Rietumvācijā un savu dzīvi saistīt ar Padomju Savienību it nemaz nevēlējās. Bet, kam prāts liek priekšā žogus, sirds lec pāri. 1970.gadā atbraukusi uz Padomju Latviju, viņa iemīlējās savā nākamajā vīrā - ērģelniekā Danielā Brūverā.

“Manam vīram pārmeta, kāpēc viņš precas ar ārzemniecei. Vai tad Rīgā meiteņu trūkstot? Un ka tas esot fiktīvi, jo viņš gribot tikt uz Rietumiem, lai gan vispār nebija tādas domas. Mani neielaida strādnieku paradīzē, jo es dzīvoju Rietumvācijā un skaidrs, ka fašiste. Tie bija padomju žargoni, kuri tika pielikti, vienalga, kāda biogrāfija un dzīve,” stāsta Rudīte.

Viņa ar Danielu apprecējās 1973.gadā, taču sākotnēji stāsts nemaz nebija tik laimīgs. Rudīti kā ārzemnieci pēc desmit dienu kopdzīves ar vīru izraidīja no Padomu Savienības, un Danielam līdzi doties neļāva.

To, ka apprecējis ārzemnieci, uz sava ādas izjuta arī viņas jaunais vīrs. “Viņš bija izmests no darba. Viņš bija skaņotājs filharmonijā, un viņš nedrīkstēja vairs braukāt un skaņot, kur nu vēl koncertskaņojumus. Viņam bija pagrabā jāsēž pie remontdarbiem. Bija biedru tiesa, un gandrīz visi nosodīja viņu, kā viņš tā var. Un tad viņš pamodās ar teikumu – Daniel, tu vari veikt badastreiku.”

Rudītes vīrs badojās četru nedēļu garumā, bet tajā laikā Rudīte piketēja ik dienu  Rietumvācijā pie Padomju Savienības vēstniecības. Padomju varai šāda izrādīšanās nepatika, tāpēc galu galā Danielam piešķīra vīzu izbraukšanai.

“Starp mūsu pirmo tikšanās reizi un to reizi, kad mēs salaulājāmies, es biju vēl desmit dienas ciemos. Visās reizēs to varēja ļoti just, kā tiek izsekots, kā viesnīcas istabā ir noklausīšanās ierīces. Es jutu, ka esmu lielā cietumā, izņemot pie cilvēkiem mājās, kur varēja just cilvēcību un sirsnību, tur varēja to just uz brīdi,” stāsta Rudīte.

Astoņdesmito gadu beigās - pārmaiņu laikā - Rudīte ar Danielu atgriezās Latvijā, zemē, ko abi vienmēr uzskatījuši par savām mājām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti