Anci ar audžumammu un māsu Latvijas Televīzija satika Rīgā, rehabilitācijas centrā "Poga". Šeit viņa ieradās uz pērļu vannām un fizioterapijas nodarbībām.
"Es sēžu blakus un neticu, ka tas ir mans bērns. Viņa spēj apzināti pacelt roku un noraut kādu mantiņu vai aizsniegt, un pakustināt roku pēc lūguma," sacīja Ances audžumamma Ivita Krevica.
Noslēgusies cilmes šūnu terapija Polijā. Tai līdzekļus saziedoja daudzi cilvēki, kas nespēja palikt vienaldzīgi, dzirdot Ances stāstu. Dzīves pirmajos mēnešos meitenīti smagi sita pašas māte. Lūzumi rokās, galvaskausa pamatnē, asinsizplūdumi. Tādēļ Ance visu mūžu būs ar īpašām vajadzībām. Māti notiesāja. Meitenītes aprūpi uzņēmās Ivitas kuplā ģimene, kurā aug četri bērni un trīs audžubērni. Te visi Anci uztver kā savu māsiņu.
Ance ir sākusi kārtīgi gulēt, un meitenītei vairs nav smago epilepsijas lēkmju.
"No maija tiešām nav bijusi neviena epilepsijas lēkme. Viņa beidzot ir sākusi gulēt naktī. Normālas naktis, no desmitiem, pusvienpadsmitiem līdz rītā septiņiem. Tas vienkārši ir sasniegums," klāstīja Ivita.
Martā Ancei palika trīs gadi. Un nu viņa ir gan izstiepusies, gan pieņēmusies svarā.
Ances audžumamma ne par ko nesūdzas. Iet un dara. Ar saziedotajiem līdzekļiem cilmes šūnu terapijai pietika. Ance tikusi arī pie jauniem ratiem.
"Pats lielākais [tēriņš] ir degviela. Degviela un braukāšana. Alūksne–Rīga ir diezgan tālu. Tā braukāšana ir grūta. Visi speciālisti mums Rīgā," atzina Ivita.
Krevicu ģimenē šī vasara būs notikumiem bagāta. Bērni pirmo reizi piedalīsies Dziesmu un deju svētkos. Spēj tik gādāt tērpus un riktēt visus braucienam uz Rīgu. Mājās paliks tikai jaunākie.
"Tā ir tāda pa īstam latvietības apzināšanās. Jo, manuprāt, latviešu tautas deja, dziesmas un tautas tērps ir pa īstam latviešu sajūta....Mums tas ir ģimenē. Pat uz Poliju braucot, Ancei sašuvu latviešu kostīmiņu ar latvju rakstiem. Kaut ārzemēs, bet ar to savu sajūtu," sacīja Ivita.
