Jānis, Žanete un Aldonis pirms sešiem gadiem savas vasarnīcas virtuvē sāka gatavot bazilika pesto un kļuva par mājražotājiem. Visus trīs jaunos uzņēmējus vieno tas, ka viņi ir dzimuši un auguši Rūjienā.
"Es uzskatu, ka Rūjiena man ir bijis vislabākais, kas vispār ir bijis. Spēlējām bumbu, peldējām, ar mopēdiem braukājām, visu darījām. Mani vasarās sūtīja uz Pūri, jo krustmāte bija tehnologs Pūres cehā. Katru vasaru tur arī strādāju. Bijām savesti no visām Latvijas malām," bērnību atminējās Aldonis.
Aldonis atklāja, ka neviens viņa ģimenē nav bijis pavārs, šī nodarbošanās viņam kļuva tuva tāpēc, ka pēc skolas vajadzēja gatavot ēst saviem tuvajiem. Aldonis pats nāk no četru bērnu ģimenes, bet bieži pie viņa mājās laiku pavadīja arī brālēni un māsīcas.
"Mēs [ar Aldoni] esam brālēni. Dienas bieži pavadīju pie viņiem – es un arī mana māsa. Viņam kā no visiem vecākajam tad bija arī jāšmorē," stāstīja Jānis.
Kamēr Aldonis apguva pavāra profesiju, Jānis Valmierā studēja biznesa vadību.
"Manas mammas brālēns ir uzņēmējs, un es no viņa iedvesmojos un teicu, ka arī būšu biznesmenis. Tieši tā es atceros, ka sev biju noteicis. Protams, pēc vidusskolas man nebija konkrētu ideju, tāpēc paņēmu tādas visaptverošas studijas kā biznesu," viņš stāstīja.
Pēc studijām Jānis paguva iegūt pieredzi, gan strādājot bankā, gan nekustamo īpašumu jomā, gan autoceļu un lauksaimniecības tehnikas nozarēs.
"Man ir dažādu biznesu pieredze, un no katra, protams, kaut ko var paņemt un mēģināt ieviest savā uzņēmumā," viņš pauda.
Arī Žanete savu bērnību Rūjienā apraksta kā fantastisku – tajā esot bijis viss, ko bērns var vēlēties, taču jau 3. klasē viņas ģimene pārvācās uz Valmieru. Interesanti, ka Žanete ar Jāni satikās nevis Rūjienā vai Valmierā, bet Rīgā.
"Esam Valmierā pabeiguši vienu skolu, Valmieras Valsts ģimnāziju. Visu laiku, izrādās, mūsu ceļi ir gājuši kaut kur turpat vien līdzās, bet satikāmies mēs Rīgā. Es mācījos jurisprudenci. Strādājot valsts iestādēs, sapratu, ka tas lodziņš no astoņiem līdz pieciem nav mans, jo mana radošā enerģija ir pārāk liela. Tad arī tas "pesto.lv" ienāca manā dzīvē, un es emu vienīgā, kas strādā pilna laika slodzi "pesto.lv"," stāstīja Žanete.
Arī ideja par pesto ražošanu nāca, kad visi jaunieši vēl dzīvoja un strādāja Rīgā.
Jānis norādīja: "Dzīvojām un strādājām Rīgā. Mēs ar Aldoni dzīvojām kaimiņos, pāris minūšu gājiena attālumā. Reizi nedēļā braucām spēlēt basketbolu, un vienā no tām reizēm Aldonis teica – klau, džeki, man ir ideja. Rekur pesto. Ražojam? Tā arī tā ideja radās."
Tad jaunie uzņēmēji nolēma piedalīties konkursā "Radām novadam", kurā nolēma pārstāvēt Rūjienu. Lai gan toreiz neviena balva netika gūta, mājražotāji par to ilgi nebēdājās, jo, pateicoties konkursam, tika iegūti jauni kontakti, kas palīdzēja uzsākt uzņēmējdarbību.
"Piereģistrēju mājražošanu, piereģistrējos Pārtikas un veterinārajā dienestā, un tad bija pirmie produktu testi, pirmais tirdziņš ar degustācijām. Bija ļoti labas atsauksmes, visiem patika, garšoja, visi pirka. Tad mums uzreiz bija motivācija – ir vērts darīt," atzina Jānis.
"Pirmās etiķetes tika līmētas iepriekšējā vakarā. Paši printējām, paši ar divpusējo skoču līmējām, jo vienkārši nezinājām, ka drukātavā jau var pasūtīt tādas, kuras viegli uzlīmēt. Mēs vienkārši visi strādājām katrs savā sfērā un tādā ražošanā nekad nebijām bijuši. Liels paldies jāsaka ģimenei un draugiem, kas bija mūsu pirmie klienti, kas atbalstīja un ieteica tālāk," atminējās Žanete.
Jau pēc pirmā tirdziņa Valmierā tā organizatori piedāvāja jaunajiem uzņēmējiem savu produkciju izvietot viņu veikaliņā. Tas bija liels pārsteigums un jauna motivācijas deva turpināt iesākto.
Šobrīd, sešus gadus vēlāk, uzņēmēji Valmierā atvēruši nelielu ražotni Gaujas krastā, kurā ir ne tikai modernas iekārtas, bet arī potenciāls nākotnē to padarīt par vietu, kurā uzņemt tūristus. Produkcija tiek gatavota jau 60 litru lielos katlos, ražotnē ir arī bazilika lapu mazgātājs un žāvētājs, kā arī citas profesionālas iekārtas.
Ražotne nav tapusi uzreiz, viss nepieciešamais iepirkts soli pa solim. Tāpat attīstītas arī receptes, produkcija, tās dizains. Šobrīd, protams, ražots tiek daudz, jo "pesto.lv" produkciju jaunie uzņēmēji realizē ne tikai tirdziņos, bet arī sadarbojoties ar restorāniem, kafejnīcām un picērijām.
"Mums gribējās kaut ko sasniegt, protams, gūt arī kaut kādu finansiālu ieguvumu, bet, ja tas būtu bijis izšķirošais, mēs droši vien būtu beiguši jau pēc pāris mēnešiem," atzina Jānis.
"Visu ceļu līdz šim un vēl arī tagad – mēs vienkārši darām. Līdz ar to mēs tiekam daudzkur, kur nebūtu, ja būtu sākuši vairāk diskutēt, vai varam to atļauties vai ne. Man liekas, tas ir ļoti svarīgi – reizēm paļauties un teikt dzīvei un iespējām "jā". Tad arī tā tevi aizved uz jauniem ceļiem un jaunām durvīm," vērtēja Žanete.
"Stiprie stāsti"
