Savā laikā vectēvs to atceras katru gadu, bet savā dienasgrāmatā top ieraksts 1985. gada 23. jūnijā:
“Ozols apzāģēts un apkopts – viņam 50 gadi”.
Man toreiz bija 12 gadi.
LR2 klausītāju "Koku stāsti"
19. septembrī noritēja Pasaules talka, kuras mērķis ir apvienot cilvēkus cīņā ar globālo piesārņojumu un klimata pārmaiņām. Latvijas Radio 2 un "Lielā talka" aicināja pievienoties ar rudens tradicionālo koku sēšanas un stādīšanas akciju “"Laimes koki".
Bet koks - tā ir ne tikai mūsu nākotne, bet arī vēsture un vērtība. Tāpēc, gaidot Pasaules talku, LR2 apkopoja stāstus par savu klausītāju īpašajiem kokiem!
Daži no sirsnīgākajiem un interesantākajiem stāstiem skanēja LR2 ēterā, bet labākos publicē arī LSM.lv. -> Iepazīties ar visiem "Koku stāstiem".
Līdz oficiālajam dižozola statusam ir vēl jāpieņemas 90 cm, bet mūsu ģimenes sirdīs ozols jau ir dižozols. Ozols pārcietis kara laiku, redzējis daudz dažādu notikumu savā mūžā, priekus un bēdas… Arī es esmu atstājusi rētas ozola visgarākajā zarā, jo tur visu bērnības laiku ir karājušās manas šūpoles, ko izgatavoja vectēvs.
Zem ozola un ozola zaros vienmēr ir kūsājusi dzīvība, putni, bites un dažādas citas pasaules radības. Kāds vienmēr ir atradis patvērumu ozola zaros un zem tā.
Apkārtnē ir iesakņojušies vairāki ozola „bērni”, vienu no tiem jau krietni pieaugušā vecumā nācās pārstādīt, lai arī tas augtu par varenu un dižu ozolu, ko varēs godināt nākošās paaudzes.
Daiga
