Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne un hidroresursi, kas 2013.gadā bija 34,2% no kopējā energoresursu patēriņa. Mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze, biodegviela, salmi un cita biomasa. Saules enerģija šobrīd tiek izmantota tikai ļoti nelielos apjomos.
Kurināmās koksnes īpatsvars Latvijas energoresursu izmantošanā tradicionāli ir bijis ievērojams pateicoties tās pieejamībai, līdz ar to kurināmā koksne ir visizplatītākais atjaunīgais energoresurss Latvijā. Jau vairākus gadus kurināmā koksne stabili aizņem ceturto daļu (2010. gadā – 25,6%, 2011. un 2012. gadā – 25,4%, 2013. gadā – 28%) no kopējā energoresursu patēriņa. Savukārt tās īpatsvars starp AER 2013. gadā bija 78%.
Kurināmās koksnes patēriņš ir palicis gandrīz iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 1,1%), savukārt sektoru griezumā ir vērojamas patēriņa līmeņa izmaiņas. Galvenie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, kas pārsvarā izmanto malku (91%), jo Latvijā tas ir lēts un pieejams kurināmais. Pērn malkas īpatsvars samazinājās par 7%, savukārt kurināmās šķeldas īpatsvars salīdzinājumā ar 2012.gadu palielinājās par 8%.
2010.gadā kurināmās koksnes īpatsvars mājsaimniecībās bija 59,8%, bet 2013. gadā – 45,4%.
Samazinoties kurināmās koksnes īpatsvaram mājsaimniecībās, palielinājās tās īpatsvars pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Četru gadu laikā kurināmās koksnes īpatsvars pārveidošanas sektorā palielinājās par 7,8% un 2013.gadā tas sasniedza 22,2% no kopējā patēriņa sektoru griezumā. Pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā pārsvarā izmanto kurināmo šķeldu (84%). Visbūtiskākais kurināmās koksnes patēriņa pieaugums pārveidošanas sektorā tika novērots 2013.gadā, kad kurināmās šķeldas īpatsvars salīdzinājumā ar 2012.gadu palielinājās par 8,8%. Tas ir saistīts ar jaunām koģenerācijas stacijām, kuras sāka strādāt 2013.gadā, un kuru elektriskā jauda palielinājās par 36,8 MW un sasniedza 45,8 MW.
Saražotais elektroenerģijas daudzums no AER 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, samazinājās par 14% un sasniedza 3 534 GWh. No AER saražotās elektroenerģijas īpatsvars kopējā saražotajā apjomā veidoja 56,9%, kas ir par 9,7% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Lielākā daļa (vairāk par 80%) elektroenerģijas no AER ir saražota hidroelektrostacijās. Latvijā darbojas trīs hidroelektrostacijas (HES), kuru jauda ir lielāka par 10 MW. Tās ir Pļaviņu HES, Rīgas HES un Ķeguma HES. 2013.gadā šīs Daugavas HES saražoja 2 854 GWh elektroenerģijas, jeb 80,8% no kopējās saražotās elektroenerģijas no AER.
Pēdējos gados hidroelektrostaciju jauda būtiski nav mainījusies, bet pārējo elektrostaciju un koģenerācijas staciju elektriskā jauda sāka ievērojami palielināties. Piemēram, vēja elektrostacijas jauda 2013. gadā, salīdzinot ar pērno gadu, palielinājās par 13,6%, biogāzes koģenerācijas staciju elektriskā jauda palielinājās par 23,3%, bet biomasas elektrostaciju un koģenerācijas staciju elektriskā jauda palielinājās par 139%. Viens no iemesliem, kas ietekmē AER attīstību elektroenerģijas ražošanā, ir valsts atbalsts, kas ļauj pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu nosaka, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020.gadā ir jābūt 40%.
Latvija pakāpeniski tuvojas uzstādītajam mērķim. 2008.gadā AER īpatsvars bija 29,81%, 2010. gadā – 32,49%, 2012. gadā – 35,78%, bet 2013. gadā tiek prognozēts šī rādītāja neliels pieaugums. Tāpat katrai dalībvalstij 2020. gadā jānodrošina, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvars (biodegvielas, biogāzes, no AER saražotā un transportā patērēta elektroenerģija) ir vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transportā (2012.gadā Latvijā sasniegti 3,1%).
