Bičevskis ir pārliecināts, ka panākumi sportā veidojas tur, kur ir clivēku enerģija. Viņš uzsvēra, ka nebūs viena ideālā ierēdņa, kas ar orākula nekļūdību sadalīs naudu sporta veidu federācijām. Turklāt pašlaik nav iespējams droši prognozēt, kurš sporta veids tālākā nākotnē būs olimpisks, bet kurš - nē. Bičevskis arī aicināja izvērtēt ne tikai sporta veidiem atvēlēto summu, bet arī valstij nodrošināto finansiālo atdevi. Tādēļ nevienāds sadalījums nebūt uzreiz nenozīmē, ka tas ir netaisnīgs, viņš piebilda.
Tuvākajos trijos gadus nav pamata gaidīt lielāku finansējumu, tādēļ vēl jo svarīgāk būs atrast risinājumu, kā samazināt valsts kapitālsabiedrību ziedojuma pazušanas risku, uzskata Bičevskis. Viņš rosināja sākt politisku diskusiju par sporta veidu prioritēšanu, jo pretējā gadījumā katra iztērētā eiro efektivitāte ir maza.
Savukārt Latvijas sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) viceprezidents Einars Fogelis uzsvēra, ka uz daļu valsts kapitālsabiedrību peļņas pretendē arī citas nozares, turklāt pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nav drošu prognožu par uzņēmumu ieņēmumiem tālākā perspektīvā. Fogelis ir pārliecināts, ka neviena sistēma nav mūžīga, jo pašreizējā kārtība jau ir būtiski mainījusies kopš tās ieviešanas deviņdesmito gadu sākumā.
Fogelis sportā saskata vairāku līmeņu prioritātes - gan pašvaldībām vietējā līmenī, gan augstu sasniegumu sportā, kur priekšroka jau varētu būt citiem sporta veidiem. Pašiem iedzīvotājiem būtu jānosaka, kas pašvaldībā ir prioritārs. LOK viceprezidents atgādināja, ka, savulaik nosakot stingras finansējuma prioritātes, Latvijai nebūtu olimpisko medaļu ne skeletonā, ne BMX.
Latvijas Biatlona federācijas (LBF) prezidente Baiba Broka un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Guntis Zālītis aicināja par prioritāti sportā noteikt cilvēkus, nevis infrastruktūru, un attiecīgi sadalīt finansējumu. Savukārt LBF viceprezidents Gundars Upenieks ir pārliecināts, ka sporta veidam valstī prioritārs statuss ir jāizcīna ar rezultātiem, nevis ar direktīviem lēmumiem. Biatlonists Andrejs Rastorgujevs ir viens no Latvijā spēcīgākajiem sportistiem, taču pirms sezonas kļuva zināms, ka kvalitatīvam treniņu un sacensību procesam viņam jaunajā sezonā pietrūkst 80 000 eiro. Tas arī no jauna uzjundīja diskusijas par sporta finansēšanu un pieejamo finanšu līdzekļu sadalījumu.
