Pedagogu atalgojuma reforma ir tik tuvu pieņemšanai, cik nav bijusi neviena no iepriekšējām versijām. Koalīcija šonedēļ devusi zaļo gaismu modeļa virzīšanai uz skatīšanu valdībā. Tas varētu notikt jau jūlija sākumā, taču skolotājus pārstāvošās organizācijas joprojām nav gatavas teikt pārliecinošu “jā” vārdu.
“Šobrīd nevar pateikt ne “jā”, ne “nē”, jo pēdējā laikā saruna ar sociālajiem partneriem nav notikusi,” saka Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente Aija Melle.
Sarunas brīdī Melle, tāpat kā citi sociālie partneri, nav redzējusi koalīcijas atbalstīto modeļa gala versiju. Viņi var tikai cerēt, ka tajā būs ņemti vērā iepriekš prasītie uzlabojumi.
Piemēram, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) grib ieraudzīt, kā algu palielinās pirmsskolas pedagogiem, kas strādā ar pusotru līdz četrus gadus vecajiem bērniem, vai Pierīgas skolotājiem algas tiks nevis samazinātas, bet iesaldētas pašreizējā apjomā, un kas sagaida augstākās izglītības un profesionālās ievirzes pedagogus.
“Mēs gribam saņemt šīs pēdējās versijas, lai varam no arodbiedrības puses padomes sēdē 29.jūnijā lemt par mūsu turpmāko rīcību – cik lielā mērā mēs atbalstām un uz kādiem kompromisiem [esam gatavi]. Vai arī, iespējams, ja nekas no tā visa nav ņemts vērā, tad neizslēdzam arī lēmumus par kādu proaktīvāku rīcību,” atklāj LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Uzlabojumus plānā cer ieraudzīt arī Izglītības vadītāju asociācijā. Tajā pašā laikā tur vēlas, lai modeli iespējami drīz tomēr pieņem. “Es domāju, ka viena lieta ir akceptēt jauno pedagogu atalgojuma modeli. Un tad ļoti reāli paskatīties, kas ir ieviešams no 1.septembra, kas ir ieviešams ar jauno budžeta gadu no 1.janvāra. Un tās lietas, kurām trūkst finansējuma, būtu jāliek grafikā un jādomā, kad šo trūkstošo finansējumu var iegūt,” saka Melle.
Tikmēr Pašvaldību savienība uzskata, ka liela daļa naudas, ko Izglītības un zinātnes ministrija algu modeļa īstenošanai it kā atradusi savos resursos, patiesībā nozīmējot sloga pārcelšanu uz pašvaldību budžetiem. “Mēs gribam, lai tā saucamās “ministrijas rezerves” nebūtu vis meklējamas pašvaldību budžetā, bet mēs pateiktu, ka, jā – tik finansējuma ir no valsts papildus, tāda un tāda ietekme uz pašvaldību budžetu, kas nākotnē nozīmē Pašvaldību savienības, Finanšu ministrijas un valdības sarunas par nākošo gadu pašvaldību finansējuma pārdali,” norāda Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Pagājušonedēļ izrādījās, ka skolotāju atalgojuma modeļa ieviešanai papildus valdības jau apsolītajiem 27 miljoniem eiro un Izglītības ministrijas savā budžetā atrastajiem 16 miljoniem eiro vajadzīgi vēl papildu 6 miljoni eiro. Dažu dienu laikā Izglītības ministrija savos resursos atradusi vēl pusotru miljonu, taču, kur ņemt pārējos četrarpus, pagaidām ir atklāts jautājums.
Jūnija vidū premjers norādīja, ka skolotāju algu reformai trūkst seši miljoni eiro, taču vēlāk 1,5 miljonus IZM izdevās ietaupīt, mainot reformas ieviešanas grafiku bērnudārzos. Pašlaik reformai trūkst 4,5 miljoni eiro, tomēr koalīcijas partijas vienojās jauno modeli virzīt skatīšanai valdībā.
