ĪSUMĀ:
- Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības.
- Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas.
- Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus".
- Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas.
- Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
- Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien neatbildēti jautājumi.
- Jauno modeli plānots ieviest no nākamā mācību gada – ar septembri.
Pedagogu algu modelis pēdējo gadu laikā mainīts vairākkārt. Līdzšinējā kārtība paredz, ka to, cik daudz nopelnīs skolotājs, ietekmē kā skolēnu skaits katrā skolā, tā arī pašvaldības lēmums, kā valsts piešķirto naudu starp savām skolām tā sadalīs.
Jaunizveidotajā pedagogu darba samaksas modelī "Programma skolā" paredzēts, ka valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Tas skolām ļaušot saņemt pilnu programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu neatkarīgi no tā, vai klasē ir, piemēram, 20 vai 23 bērni, skaidro IZM.
Finansēšanas princips tiek mainīts, jo patlaban pašvaldības valsts piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala skolām atbilstoši pašu izvēlētiem kritērijiem. Taču ministrijas ieskatā – veidojas nevienlīdzība dažāda lieluma skolās.
Tāpat pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Šobrīd mēs redzam, ka katra viena bērna svārstība ienes ļoti lielas pārmaiņas. Tādēļ te ir izveidota gan buferzona attiecībā uz optimālo klasi, gan laika periodu, kurā notiek kaut kādas pārmaiņas. Plus tas ieskicē mazās, vidējās un lielās klases, lai neveidotu pārāk lielas klases, lai neveidotu pārāk mazas klases. (..) Te ir stāsts par nevienlīdzības mazināšanu. Ja bija mazs skaits skolā, tad pašvaldības ietekmē skola varēja saņemt ļoti mazu finansējumu, bet, ja mēs saprotam, ka programmas realizācija maksā konkrētu naudu, un mēs esam pateikuši, ka valsts šo vairs pilnībā nesedz ar savu dotāciju, tad pašvaldībai ir jāpieņem lēmums un jāpiedalās tajā.
Galvenais te ir svarīgi ieguvumi bērniem, mazināt nevienlīdzību attiecībā pret demogrāfiju un mazināt arī skolotājiem šo nevienlīdzību viņu algu jautājumā attiecībā pret demogrāfiju. Un kopumā virzīties uz kvalitatīvu izglītību."
Optimālo klašu kritēriji gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā ir vienādi:
- maza klase – 16 skolēni un mazāk;
- vidēja klase – 17–24 skolēni;
- liela klase – 25 skolēni un vairāk.
Pamatskolu programmās, kur skolēnu skaits klasē nesasniegs 16 bērnus, valsts pedagogu algas apmaksās tikai daļēji, otru pusi summas liekot maksāt pašvaldībai. Savukārt vidusskolu programmas šādos gadījumos būs pilnībā jāfinansē no pašvaldības līdzekļiem. Pašvaldības iedalītas astoņās grupās atkarībā no iedzīvotāju blīvuma.
"Aprēķinot finansējumu, mēs ņemam vērā izglītojamo skaitu klašu grupā, tāpat mēs arī paredzam pieļaujamo novirzi no noteiktā skolēnu skaita. Sākumskolas posmā šī pieļaujamā novirze ir 25%, tas nozīmē, ka, ja klasē ir septiņi vai vairāk bērni, tad no valsts ir paredzēts pilns mērķdotācijas apmērs, bet, ja klasē ir pieci bērni, bet pēc kritērijiem ir jābūt 10, tad, piemēram, pusi finansējuma saņems no valsts budžeta un puse jāfinansē no pašvaldības. Attiecībā uz vidusskolas posmu, tad tur gan ir paredzēts, ja izglītības iestāde neatbilst šiem kvantitatīvajiem kritērijiem, tad valsts budžeta finansējums pedagogu atalgojumam netiek piešķirts, bet visa programmas īstenošana jāfinansē no pašvaldības līdzekļiem," skaidroja izglītības un zinātnes ministres padomniece Karīna Caunīte-Orupe.
Lai gan jaunais modelis "Programma skolā" vēl nav stājies spēkā, iecere par jauno modeli jau mudina pašvaldības pieņemt lēmumus, vērtēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Pedagogu arodbiedrībai un pašvaldībām arvien neatbildēti jautājumi
Pedagogu arodbiedrība un Pašvaldību savienība gan norādījušas, ka ministrijas piedāvātais modelis vēl nav pietiekami izdiskutēts un ir neatbildēti jautājumi par pedagogu slodzēm jaunajā modelī, kā arī par līdzfinansējuma apmēru, kas būs jāpiešķir pašām vietvarām.
Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka par jaunā modeļa ieviešanas riskiem nav bijusi detalizēta saruna ar Pašvaldību savienību. Dundure vērtēja, ka tas radīs lielu ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
Dundure pauda: "Jaunais pedagogu algu modelis nav vis balstīts uz programmām, kā tas tiek informēts. Tas ir tāpat [balstīts] uz skolēnu skaitu, uz klašu komplektiem. Un kur pēc 9. klases paliks bērni? Nav atrisināta profesionālās izglītības kapacitāte. (..) IZM pirms šī modeļa ieviešanas vienlaikus ar izstrādi bija jāveic saruna ar Satiksmes ministriju, ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, bet diemžēl ir pagājis vairāk nekā pusgads un nav izstrādāta programma. Proti, nav izstrādāta programma skolēnu pārvadājumiem, autobusu iegādei, jo šobrīd, pašvaldībām, pieņemot lēmumu skolu tīkla vēl lielākai koncentrācijai, nepieciešami papildu autobusi. Tāpat ir problēmas ar ceļu infrastruktūru."
Pārmaiņu būtība esot laba, tomēr arodbiedrībai neesot pārliecības un skaidrības par to, vai un kā jaunais modelis turpinās risināt slodžu sabalansēšanu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga Latvijas Radio intervijā norādīja, ka, izstrādājot šo modeli, ministrija neesot būtiski ņēmusi vērā arodbiedrības ieteikumus. Tāpat Vanaga pārmeta ministrijai, ka tā neesot no nākamā mācību gada sākuma jau septembrī paredzējusi pedagogu slodžu sabalansēšanu, kā arī neesot sadzirdēti arodbiedrības ieteikumi attiecībā uz atbalsta personālu.
"Sen bija jāpāriet uz šo modeli, bet, redzot, kā viss notiek aprēķinos, mums ir ļoti lielas bažas, ka šī reforma var būt kārtējais eksperiments, kas var būt liels pārbaudījums gan vecākiem, bērniem, gan skolotājiem, gan direktoriem. (..) Mēs neesam redzējuši gala precizēto versiju ar grozījumiem. Un pats būtiskākais, ka viens no streika vienošanās punktiem [par slodžu balansēšanu] netiek pildīts. Mēs esam nosūtījuši ministrei vēstuli – steidzamības kārtā rast iespēju tikties, lai vēl meklētu risinājumus," sacīja Vanaga.
Sarunas ar pedagogiem un pašvaldībām ministrija turpinās nākamnedēļ. Pašvaldību savienība pirmdien aicinājusi ministriju uz diskusiju par šo modeli.
Jauno modeli plānots ieviest no nākamā mācību gada – ar septembri.
Izņēmumi attiecas uz skolām austrumu pierobežā un uz tām skolām, kas atrodas pārāk tālu no citām skolām un kur, slēdzot kādas programmas, bērniem ceļā būtu jāpavada nesamērīgi ilgs laiks.
KONTEKSTS:
IZM vērtējumā pašreizējais izglītības finansēšanas modelis "Skolēns pašvaldībā" neefektīvā skolu tīklā veicina pedagogu slodžu sadrumstalotību, līdz ar to pedagogu zemākās darba algas likmes celšana nenodrošina visiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa skolotāju strādā ar mazu slodzi.
