ĪSUMĀ:
- Rudenī pretēji solītajam daudziem skolotājiem algas sarukušas – "tas bija šoks".
- Katrā izglītības iestādē un katram skolotājam algu izmaiņu iemesli ir dažādi.
- Ar nepacietību gaida janvāra algas, bet ne visiem bērnudārzu pedagogiem būs solītais pieaugums.
- Nozarē neapmierinātība ar pašvaldību un IZM darbu; IZM plāno jaunu finansēšanas modeli.
Saņēma septembra algu – "tas bija šoks"
Par to, kā nodrošināt skolotājiem pienācīgu atalgojumu, diskutē jau gadiem. Paralēli algu paaugstināšanas grafikam notiek dažādas reformas, lai izglītībai pieejamo finansējumu varētu izlietot efektīvāk.
Arī šo mācību gadu pedagogi gaidīja ar lielām cerībām, jo atkal tika solīts atalgojuma pieaugums un papildus tam – sabalansēta slodze. Tas nozīmē, ka kopējā slodze joprojām ir 40 stundas, tomēr samazināts kontaktstundu un palielināts gatavošanās stundu skaits.
Rezultātā darba apstākļiem skolotājiem būtu jākļūst labvēlīgākiem, bet atalgojumam – atbilstošākam izdarītajam.
Jau rudenī skolotāji cēla trauksmi, ka cerētā atalgojuma pieauguma vietā daļai tas samazinājies pat par vairākiem simtiem eiro.
Arī Lienei (vārds ir mainīts), kura strādā skolā Kuldīgas novadā. Viņa uzsvēra, ka joprojām kopš rudens situācija nav atrisināta.
"Man ir 24 kontaktstundas un klase audzināšanā, un ir maksimums izspiests, ka ir tās 40 [stundas]. Bet tas šoks nāca septembra beigās, kad visi sāka runāt, ka algas būs stipri mazākas. Lai gan direktore teica – es jums nesolu vairāk, bet mazāk nedrīkst būt. Kad saņēmu tarifikāciju, tas bija šoks. Es tiešām divas nedēļas nostaigāju tikai uz zālēm. Vispār nespēju saņemties iet darbā.
Tā realitāte bija – 400 uz papīra, nu tad 300 uz rokas. Tas ir liels mīnuss. Es to nespēju aptvert. Katram taču ir savi maksājumi," stāstīja Liene.
Skolotāja atalgojums veidojas no vairākām komponentēm, tāpēc to aprēķināt ir sarežģīti. Lielu daļu veido valsts budžeta mērķdotācijas, taču tālāk tas atkarīgs ne tikai no skolas lieluma un vietvaras turības, bet arī dažādām piemaksām, par kurām lemj pašvaldība.
Vēl viena vilšanās Lienei un kolēģiem bija, kad secināts, ka, piemēram, piemaksas par pedagoga kvalitātes pakāpi ir samazinātas vairākas reizes.
Tātad alga sastāv no dažādiem mainīgajiem, taču rezultāts ir vienkāršs – faktiski par 40 nostrādātām darba stundām šogad pedagoģe saņem par vairākiem simtiem mazāk.
Katrā izglītības iestādē un katram skolotājam tie iemesli ir dažādi
Liene tāda nav vienīgā, bet Kuldīgas novadā gan datu par to, cik daudziem atalgojums samazinājies, nav, atzina Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Lilita Mačtama.
"Mēs redzam iemeslus, kāpēc tas ir noticis. Un katrā izglītības iestādē un katram skolotājam tie iemesli ir dažādi.
Mums īsti neko statistikai nedotu, ja mēs pateiktu, ka mums tik un tik procentiem pedagogu algu ir mazākas nekā pagājušajā gadā. Turklāt mēs ļoti labi zinām, ka šo nepareizo priekšstatu deva šis papildu finansējums, kas tika iedots 2023. gada sākumā slodzes sabalansēšanai, kuru mēs pēc būtības nevarējām sabalansēt, jo pedagogi jau strādāja maksimālās 40 darba stundas, kas ir atļautas darba likumā," stāstīja Mačtama.
Tātad lielo starpību veidojot arī papildu finansējums slodzes sabalansēšanai, kas piešķirts 2023. gada pavasara semestrim. Slodzes sabalansēšana esot iemesls arī kvalitātes piemaksu samazinājumam.
Daudzviet skolās šajā mācību gadā bija jāuzņem jauni skolotāji, kas nosegtu stundas, ko agrāk sedza tie skolotāji, kas strādāja vairāk par 40 stundām. Tā kā apmaksāt jaunu pedagogu izglītības iestādē ir dārgāk, nekā piemaksāt jau esošajam, naudas piemaksām palicis mazāk, skaidroja Mačtama.
Jāņem vērā, ka tūlīt situācija jau atkal mainīsies, no šī gada pedagogu algām jāpieaug atkal – no 8,50 eiro stundā līdz 9,54 eiro stundā.
Kuldīgā saka, ka pieaugums būs, bet ne visiem vienāds.
"Lai nepasliktinātu situāciju pret 2023. gada 1. janvāri, mēs jau no 1.septembra, izmantojot mērķdotācijas atlikumus dažās skolās vai arī uz novadu, atļāvām skolās izmantot nedaudz vairāk finansējuma, nekā tas bija aprēķināts pirmajiem četriem mēnešiem, kas jau no 1. septembra ļāva maksāt nedaudz lielākas likmes dažviet, nekā tas būtu pēc valdības noteikumiem," skaidroja Mačtama.
Skolotāji ar nepacietību gaida janvāra algas
Tagad skolotāji ar nepacietību gaida janvāra tarifikācijas lapu. Ar satraukumu to gaida arī daudzi pirmsskolas pedagogi, jo no šī gada 1. janvāra viņu algas beidzot tiek pielīdzinātas vispārējās izglītības skolotāju algām. Tātad likmes nu ir vienādas.
Taču arī šajā situācijā kāroto mierinājumu bērnudārzu audzinātāji var nesaņemt.
No šī gada atalgojumam būtu jāpārsniedz 1500 eiro par slodzi, taču, lai varētu algu palielināt arī bērnudārzu administrācijai un tehniskajiem darbiniekiem, piemēram, Liepājas pašvaldībā lēma samazināt bērnudārzu audzinātāju slodzi.
Līdz ar to gala atalgojums nesanāks tāds, kā cerēts. Daļa pedagogu ar to nav mierā.
Arī Inese (vārds ir mainīts), kura norādīja, ka viņai "personīgi un arī pāris kolēģēm šķiet, ka ir neglīti pasniegt sabiedrībai, ka mēs jums tagad nedosim, jo tehniskajiem darbiniekiem vajag. Es nesaku, ka nevajag – savā laikā es strādāju par skolotāja palīgu un es zinu, kas tas ir par darbu, un tas nav novērtēts un nav pietiekoši apmaksāts. Tur vajadzētu algas pielikumu, un lielāku nekā 5 vai 10 procentus. Bet vai tam bija jānotiek uz mūsu rēķina? Es domāju, ka ne."
Inese arī izteica bažas, ka samazinātā slodze būs mazāka vien "uz papīra".
Pašvaldībā lemts, ka bērnudārzi strādās par pusstundu dienā mazāk. Tomēr pedagoģe uzskata, ka patiesībā slodzes samazinājums nozīmē atgriezties pie sliktāk apmaksāta gatavošanās darba. Uz samazinātās slodzes rēķina bērnudārza audzinātāju atalgojums pieaugs vien par aptuveni 130 eiro pirms nodokļiem.
Tātad realitātē situācija nebūs vienlīdzīga ar skolotājiem vispārizglītojošās skolās.
Pašvaldībā skaidroja, ka finansiālās iespējas neļāva palielināt algu līdz solītajam apjomam pedagogiem un vienlaikus maksāt vairāk arī citam bērnudārza personālam, stāstīja izglītības pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāja Inga Ekuze.
"Piecgadnieki, sešgadnieki, bērni – viņiem seko valsts finansējums. Un tas ir tādā apjomā, kāds ir, viņš nesedz pilnā apjomā pedagogu darba procesu. Līdz ar to atlikušā sadaļa ir pašvaldības finansējums, tāpat kā pārējais tehniskais personāls, vadītāja vietnieks, izglītības metodiķis. Visiem šiem ir jāpārskata finanšu instrumenta iespējas, kā var palielināt šo atalgojumu," skaidroja Ekuze.
Nozarē ir neapmierinātība ar pašvaldību un IZM darbu
Jauno atalgojumu gan pedagogi, gan pirmsskolas posmā, gan vispārējās izglītības posmā uzzinās tikai mēneša beigās.
Tomēr nozarē ir neapmierinātība ar pašvaldību, arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu, jo beigu beigās – solītais par realitāti tā arī nekļūst.
Skolotāju arodbiedrībā uzsver arī ministrijas atbildību, pieļaujot, ka, sabalansējot slodzes, kritīsies pedagoga stundas darba vērtība.
Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga nosodīja arī vairāku pašvaldību, tostarp, Liepājas, Dienvidkurzemes un Saldus lēmumus samazināt slodzes bērnudārzu audzinātājiem.
"Tā ir tāda cilvēku profesionāla pazemošana. Viņi zina, ka daudzi no viņiem neaizies projām, ka daudziem tas darbs patīk un viņi ir pašaizliedzīgi. Viņi būtībā to izmanto.
Arī saprot, ka cilvēki pašvaldībā nerīkos protesta akcijas, būs neapmierinātība, kas pēc kaut kāda laika rimsies. Bet diemžēl tas rezultējas ar to, ka informācija aiziet tālāk. Un cik tas ir motivējoši jaunam pedagogam nākt?" norādīja Vanaga.
Vanaga nosodīja arī kvalitātes piemaksu samazināšanu pedagogiem un uzsvēra, ka par papildu finansējumu slodžu balansēšanai arodbiedrība vēl cīnīsies.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijā neatbalsta pedagogu kvalifikācijas piemaksu samazināšanu, taču uzsvēra, ka tā ir pašvaldības autonomā funkcija, pauda ministres padomniece finanšu jautājumos Karīna Caunīte-Orupe.
"Mēs esam saziņā ar pašvaldībām, arī izglītības pārvaldēm, taču šajā gadījumā tas finansējuma apmērs un finansēšanas sadalījuma kārtība ir pašvaldības pārziņā, un pašvaldības lēmums ir tas, kā viņi šo finansējuma apmēru koriģē un piemēro," skaidroja Caunīte-Orupe.
Ministrija gan iecerējusi jaunu pedagogu algu finansēšanas modeli.
Šobrīd nauda seko skolēnam uz pašvaldību. Proti, pašvaldība saņem mērķdotāciju, kuras apmērs atkarīgs no skolēnu skaita, un tad pati pārdala saņemto naudu izglītības iestādēm. Taču jaunais modelis paredzētu samazināt pašvaldības lomu finansējuma pārdalē.
"Jaunais finansēšanas modelis paredz, ka izglītības iestāde saņem finansējumu pilnā apmērā, kāds tai ir nepieciešams konkrētu programmu īstenošanai. Tas dos caurspīdīgumu un paredzamību izglītības iestādei par to, kāds naudas apmērs tai būs pieejams," skaidroja IZM pārstāve.
Viņa uzsvēra, ka šādi būs iespējams nodrošināt pienācīgu atalgojumu neatkarīgi no tā, kādā skolā vai pašvaldībā atrodas pedagogs.
Tātad pašvaldībai nebūs iespēju, piemēram, pārdalīt finansējumu par labu kādai mazākai skolai, tādā veidā atņemot lielākai. Pašlaik modelis vēl ir izstrādes procesā, un janvāra beigās to varētu nodot sabiedriskajai apspriešanai. Ministrija cer to ieviest jau no šī gada septembra.
To, vai un kāds būs algu pieaugums šī gada pirmajā pusē, varēs vērtēt janvāra beigās, kad skolotāji saņems pirmās tarifikācijas lapas.
