Lēmumprojektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem” parlaments ceturtdien, 3.septembrī, turpināja skatīt no brīža, kur tas mākslīgi norautā kvoruma dēļ apstājās pirms gandrīz diviem mēnešiem. Balsojumu par lēmumprojekta iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā par to nobalsoja 29 opozīcijas deputāti, pret balsoja visi 23 „Vienotības” pārstāvji, savukārt 29 deputāti no Zaļo un Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības atturējās.
Pēc balsojuma par “No sirds Latvijai” motīviem tajā stāstīja Gunārs Kūtris: „Kārtējo reizi valdība lēmumu pieņēmusi aiz slēgtām durvīm. Tas nozīmē, ka valdība neuzticas tautai, no jautājuma atklātas izvērtēšanas Saeimā baidās. Bet ikvienām bailēm no atklātas diskusijas pamatā ir vai nu savtīgas intereses, vai argumentu trūkums. Tāpēc vēlamies dzirdēt atbildēs vismaz uz diviem galvenajiem jautājumu blokiem: kā valdība ir iecerējusi bēgļus integrēt mūsu sabiedrībā un kāda būs bēgļu uzņemšanas finansiālā ietekme uz valsts budžetu.”
Savukārt Rihards Kols Nacionālās apvienības vārdā skaidroja, ka frakcija tagad nolēmusi balsojumā atturēties, jo kopš jūlija valdības komunikācija šajā jautājumā esot uzlabojusies: „Ņemot vērā humānās krīzes apjomu un ar nelegālo imigrāciju saistīto incidentu skaits Eiropā arvien turpina pieaugt, sasniedzot bezprecedenta apmērus, un jau tuvākajā laikā, 14.septembrī, gaidāma ES iekšlietu un tieslietu ministru ārkārtas sanāksme ar mērķi rast risinājumus. Nacionālā apvienība uzskata, ka situācijas nopietnība un tās neatliekamā daba pieprasa pārorientēšanos no teorētiska un skaidrojoša ziņojuma izklāstīšanas uz reālu rīcību.”
Nākamais balsojums notika par Latvijas Reģionu apvienības ierosinājumu šo lēmumprojektu nodot izskatīšanai Nacionālās drošības komisijai. Uz to aicināja arī frakcijas pārstāvis Mārtiņš Bondars: „Nacionālās drošības komisija varētu palīdzēt valdībai labot tās sekas, kuras radušās valdības neveiksmīgās komunikācijas rezultātā. Sākotnēji valdība runāja, ka Latvija uzņems nulle bēgļus, pēc tam 250 un tagad jau komunikācija pārvērtusies par to, ka Eiropas Komisijas politika bēgļu jautājumā ir nepareiza. Nododot šo jautājumu Nacionālās drošības komisijai, mēs varētu sagaidīt vismaz līdzvērtīgas atbildes kā Nacionālā apvienība sagaidīja no Laimdotas Straujuma vēl gandrīz pirms mēneša. Un cerams, ak šīs atbildes būtu plašākas un skaidrākas, un cerams, ka Nacionālās drošības komisijas vadītājai Āboltiņas kundzei būtu iepsēja skaidrot šo pozīciju tālāk sabiedrībai.”
Komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa, kas ir arī „Vienotības” līdere, pret šo ierosinājumu gan iebilda: „Nacionālās drošības komisijas sēdes ir slēgtas. Tas nozīmē, ka Bondara kungs piedāvā vienkārši no vienām slēgtām durvīm aiziet aiz citām slēgtām durvīm. Varbūt tas mērķis ir vienkāršāks. Nacionālās drošības komisija sastāv ar visu politisko spēku un frakciju pārstāvjiem – šajā komisijā ir trīs pret trīs, kas varētu radīt interesantus balsojumus tajā par kādu no lēmumprojektiem.” Uzreiz pēc šīm debatēm notika balsojums, ar kuru šis lēmumprojekts komisijai netika nodots, tātad uzskatāms par noraidītu.
Vairāki debatētāji gan uzsvēra, ka nākotnē būtu jāgroza likumi, lai jautājumus par bēgļu uzņemšanu turpmāk skatītu Saeima, turklāt arī premjerministre ir izteikusi atbalstu šai iniciatīvai.
Līdz ar Saeimas lēmumu noraidīt prasību valdībai norimušas arī asās domstarpības koalīcijā par bēgļu uzņemšanu.
Jau ziņots, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Pret to gan iebilda Nacionālā apvienība, kas draudēja šo lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā. Pēcāk koalīcijas partijas vienojās - ja nākotnē būs plāns uzņemt jaunus bēgļus, tad šis jautājums būs jāskata plašāk – ne tikai valdībā, bet arī parlamentā.
Savukārt augusta nogalē Straujuma solījusi Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem, ka nākamajos piecos gados Latvija patvēruma meklētājus no citām Eiropas Savienības valstīm brīvprātīgi neuzņems. Šādu solījumu gan varētu būt grūti izpildīt, ja neizdosies apturēt bēgļu plūsmu no konflikta zonām Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, norādīja politiķe.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
