Atbilstoši Nacionālās apvienības priekšlikumam, turpmākie lēmumi par bēgļu uzņemšanu Saeimai būtu jāpieņem ar konstitucionālo vairākumu, proti, lēmums jāatbalsta vairāk nekā divām trešdaļām parlamenta deputātu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) pagaidām šo ierosinājumu vērtē atturīgi, norādot, ka nav skaidrs, kā tas darbotos gadījumos, kad jālemj par bēgļa statusa piešķiršanu cilvēkiem, kas Latvijā ieradušies no Krievijas.
„Te nevar bez juridiskām detaļām iztikt. Teiksim, [bēgļi, kuri] pa vienam šķērso robežu - vai mēs par katru bēgli iesim uz Saeimu? Tās visas situācijas jāskata kopumā. Konceptuāli man nav pretenziju, ka Saeima lemj par bēgļiem, bet jautājums ir – kā?” pauda Straujuma.
Visnotaļ piesardzīgi Nacionālās apvienības ideju vērtē arī Zaļo un Zemnieku savienība. To pārstāvošais Armands Krauze pēc otrdien, 24.augustā, notikušās koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka “jau pašlaik šo jautājumu skata Saeima”.
“Saeimā darbojas Eiropas lietu komisija, kas apstiprina pozīcijas, un mēs bēgļu jautājumu esam skatījuši jau vairākkārt. Tā kā Saeima un visu frakciju deputāti ir iesaistīti šā jautājuma skatīšanā pašlaik esošajā kārtībā noteiktajā līmenī,” sacīja Krauze.
Nacionālā apvienība (NA) draudēja Satversmes tiesā apstrīdēt valdības lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu, kas kārtējo reizi radīja nesaskaņas koalīcijā. Vēlāk NA paziņoja, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu jāizskata Saeimai.
Vēlāk koalīcijas partijas vienojās - ja nākotnē būs plāns uzņemt jaunus bēgļus, tad šis jautājums būs jāskata plašāk – ne tikai valdībā, bet arī parlamentā.
Valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
