„Tas būs mans personīgs lēmums,” viņš norādīja intervijā ceturtdien. Vienlaikus viņš apgalvoja, ka „man lēmums ir skaidrs un nekas nav mainījies”. Sīkāk šo apgalvojumu Bēziņš gan neskaidroja, sacīdams, ka „būs konkrēta rakstiska atbilde uz šo aicinājumu”.
Vēl trešdien Bērziņš žurnālistiem pauda, ka atbilde jautājumā par braukšanu uz Maskavu meklējama tieši Latvijas prezidentūrā ES.
Tomēr ceturtdienas rītā viņš pauda, ka Otrais pasaules karš atstājis ļoti negatīvas sekas uz Latviju un tās iedzīvotājiem. Personīga un smaga pieredze ir bijusi arī Bērziņa ģimenei, kas pārcietusi Otro pasaules karu. Viņš pauda, ka „Latvijā šis jautājums ir sarežģītāks nekā citur, jo Latvija ir cietusi no abām lielvarām”. „To mēs nez kāpēc gribam aizmirst,” teica Bērziņš.
Latvijas prezidents pagaidām ir vienīgais no Baltijas valstu vadītājiem, kas nav devis atbildi Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzaicinājumam apmeklēt Uzvaras dienas svinības 9.maijā. Gan Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, gan Lietuvas vadītāja Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka nedosies uz Maskavu.
Eiropas valstu līderi pagaidām ietur dažādu nostāju. Piemēram, Čehijas prezidents Milošs Zemans jau pavēstījis, ka dosies uz Maskavu, savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands ietur nogaidošu pozīciju, vērojot notikumu attīstību Ukrainā.
