Arī iepriekšējo Latvijas prezidentu došanās uz Maskavu 9.maijā un argumenti par labu šiem lēmumiem savulaik raisījuši asas diskusijas.
Valsts prezidents Andris Bērziņš Krievijas uzaicinājumu piedalīties 9.maija svinībās pārrunājis gan ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, gan ar premjerministri Laimdotu Straujumu, taču skaidru atbildi par to, kā rīkosies, vēl nesniedz.
„(..) Tā atbilde tiks iedota konkrēti tuvākajā laikā. Es domāju, ka tā nav sacensība – ātri vai vēlu… Tas jautājums vienkārši ir jāizvērtē, jo Latvijai tā sarežģītība ir tajā, ka Latvijai ir ES prezidentūra. Tur ir atbilde šajā jautājumā (..) [Laiks] Līdz 9.maijam ir vairāk nekā nepieciešams,” saka Bērziņš.
Ir izskanējis viedoklis, ka ES vajadzētu vienoties par kopīgu pozīciju, kā rīkoties valsts galvām laikā, kad došanās uz militāro parādi Krievijā varētu tikt iztulkota arī kā atbalsts Krimas aneksijai. Tas gan netraucēja Igaunijas un Lietuvas prezidentiem jau paziņot, ka viņi šo pasākumu neapmeklēs. Savukārt jebkurš Bērziņa lēmums – gan doties uz Maskavu, gan ielūgumu noraidīt – varētu viņam atspēlēties neilgi pēc tam gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanām, kuram viņam ir tiesības kandidēt uz otro termiņu.
Pirms 10 gadiem Vaira Vīķe-Freiberga vienīgā no Baltijas valstu prezidentiem pieņēma Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūgumu apmeklēt Uzvaras dienas 60. gadu svinības. Lēmumu toreizējā Valsts prezidenta paziņoja jau janvārī, pamatojot to šādi. „Lai izskaidrotu savu pozīciju esmu uzrakstījusi deklarāciju, atgādinot, ka īstais Otrā pasaules kara noslēgums mums bija 4.maijs pirms 15 gadiem. Tikai tagad kopš esam ES dalībvalsts, mēs patiešām esam likvidējuši Otrā pasaules kara un Molotova – Ribentropa pakta sekas,” toreiz teica Vīķe – Freiberga.
Piecus gadus vēlāk arī Valdis Zatlers bija vienīgais valsts galva no Baltijas, kas devās uz Maskavu. Šo ielūgumu viņš pieņēma 2010.gada februārī, darba vizītes laikā Somijā divpusējās tikšanās laikā tiekoties ar tagadējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš tobrīd bija Krievijas premjerministrs. Neilgi pēc tam intervijā Latvijas Radio Zatlers stāstīja, ka ielūguma pieņemšana nešķelšot Baltijas valstis, bet kara upuri esot jāpiemin. „Mums ir jārunā, kāpēc pirms pieciem gadiem Latvijas prezidents brauca uz Maskavu. Mums tomēr ir jāsaprot, ka karš ir bijis kaut kas tāds, ko mēs vairs negribam. Jebkurš karavīrs, kas ir kritis, gan zaudētāju, gan uzvarētāju pusē ir zaudētājs (..),” teica Zatlers.
Šobrīd ģeopolitiskā situācija gan ir mainījusies, tāpēc arī vairāku citu Eiropas valstu vadītāji ieņem atturīgu un nogaidošu pozīciju jautājumā par došanos uz Maskavu.
