To intervijā Latvijas Radio raidījumam „Krustpunktā” sacīja Satversmes aizsardzības birojs Jānis Maizītis.
„Ja ir problēmas, tad tā ir pamatīga konfliktsituācija starp drošības institūcijām un jaunievēlēto Valsts prezidentu,” sacīja Maizītis. Viņš uzsvēra, ka prezidentam ir jābūt visaugstākā līmeņa pielaides valsts noslēpumam, jo viņš piedalās gan svarīgos notikumos un apspriedēs Latvijā, gan ārzemēs, piemēram, pārstāv Latviju NATO.
Maizītis atzina, ka būtu vērts partijām pārliecināties, vai kandidātiem ir pieeja valsts noslēpumam. Vaicāts, vai tāda ir šobrīd Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzītajiem Saeimas deputātiem Mārtiņam Bondaram (Latvijas Reģionu apvienība) un Gunāram Kūtrim („No sirds Latvijai”), viņš atbildēja, cik zinot, tad viņiem pielaides jau esot.
Ziņots, ka Valsts prezidenta vēlēšanas notiks maija beigās vai jūnija sākumā un amatā valsts vadītājam būs jāstājas jūlija pirmajā pusē. Bez Bondara un Kūtra Valsts prezidenta amatam kā neoficiāli kandidāti ir minēti virkne politiķu vai sabiedrībā pazīstamu cilvēku.
Savukārt Satversmes aizsardzības birojs pēdējā gada laikā ir liedzis pielaidi valsts noslēpumam vairākiem Latvijas politiķiem vai amatpersonām. To vidū ir, piemēram, bijusī tieslietu ministre Baiba Broka (NA), kā arī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane, kura līdz ar atteikumu, iespējams, zaudēs savu amatu.
