Viņš klāstīja, ka Ukraina nav saņēmusi kara pieteikumu, tomēr visas pazīmes liecina tieši par to. „No tā, kā norit militārā operācija (..) pretdarbība pret suverēnas valsts karaspēku. Citādāk es šo operāciju nevarētu nosaukt,” atzina Graube.
Notikumu attīstība Ukrainā arvien vairāk liek domāt par Latvijas aizsardzības spējām – pretgaisa aizsardzību, prettanku aizsardzību. Viņš izteica cerību, ka ar NATO palīdzību izdosies Latvijā attīstīt jau esošās bāzes, lai vēl vairāk palīdzētu NATO spēkiem ienākt Latvijā. Taču tās nebūs jaunas bāzes, bet gan esošās infrastruktūras attīstīšana.
Tāpat esot izstrādāti rīcības scenāriji ne tikai militāra uzbrukuma, bet arī gadījumos, ja parādītos „zaļie cilvēciņi”.
Vēstīts, ka līdz ar notikumiem Ukrainā, Baltijas valstis un Polija ir izteikušas bažas par Krievijas politiku un savu valstu drošību. Augusta izskaņā tika vēstīts, ka NATO samita laikā 4.-5. septembrī varētu lemt par NATO atbalsta punktu atvēršanu Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā.
