Ar Āfrikas cūku mēri slimo tikai cūkas. Kā meža, tā mājas cūkas. Taču vīrusu pārnēsāt var jebkurš cits dzīvnieks. Sasirgstot vīrusa inkubācijas periods ir no vienas līdz trim nedēļām. Slimības pazīmes - asiņojošs deguns, zemādas asins izplūdumi vai iekšēja asiņošana. Vetārsts Agris Bokvalds ar 20 gadu pieredzi cūkkopībā zina stāstīt, ka Krievijā, kas šobrīd uzskatīta par vienu no lielākajiem slimības perēkļiem, mēris ar pārtikas produktiem ievests no Kaukāzas valstīm.
Viņš uzsver, ka cilvēks ar Āfrikas cūku mēri neslimo, taču rada tādu pat vīrusa izplatīšanas risku. „Teiksim, jūs nopērkat desu no inficētas dzīvnieku gaļas, jūs aizbraucat zaļumos, visu neizēdat un izmetat ārā. Meža zvērs to pēc tam noēd un notiek infekcijas pārnēsāšana,” stāsta Bokvalds.
Jau šobrīd pie Latvijas robežas notiek iebraucēju automobiļu kravas pārbaudes. Smagos auto, kas veduši gaļas produktus, uz robežas dezinficē. Ziemas periodam plānots uzbūvēt dezinficēšanas angārus. „Nu, ja mēs tuvojamies tonnai konfiscētu produktu. Tie nav visi inficēti, bet tos vienkārši nedrīkst ievest ES. 100% bagāžas kontrole tiek veikta un, ja tur ir kādi produkti, tad viņi tiek atņemti. Nedēļas laikā tie ir apmēram 250 kilogrami,” saka PVD pārstāvis Edvīns Oļševskis.
Viņš atzīst, ka žoga būvniecība meža zvēru migrācijas bloķēšanai pagaidām ir idejas līmenī. Finansējuma prasīšana ES gan varētu būt ļoti sarežģīta procedūra. „Lietuva izmantos, ka tā ir prezidējošā valsts un ir uzņēmusies iniciatīvu un pilnvaras lobēt šo ideju. Redzēs, kā tas viss kopā ies un kāda būs atbilde,” saka Oļševskis.
Līdz rītdienai, 31. jūlijam Eiropas Komisijai jāiesniedz programma gan par paveikto, gan plānoto aizsardzībā pret Āfrikas cūku mēri, kas konstatēts Baltkrievijā un Krievijā tuvu Baltijas valstu robežai. Patlaban Eiropas Komisija ir piekritusi atbalstīt pasākumus, kas ir saistīti ar dezinfekcijas veikšanu uz robežas, kā arī sabiedrības un ceļotāju informēšanas pasākumus, kā arī laboratoriskos pasākumus. Tāpat izskanējis priekšlikums būvēt žogu uz robežas ar Baltkrieviju, kas neļautu brīvi pārvietoties infekcijas iznēsātājām - mežacūkām. Kā Latvijas Radio teica Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis, žogs iespējams tikai tad, ja izmaksas sedz Eiropas Komisija.
„To, ka viņu noteikti būvēs, es teikt nevarētu, jo vakar mēs vienojāmies konceptuāli četras valstis, ka mēs šo jautājumu virzām tālāk Eiropas Komisijai – Lietuva kā prezidējošā valsts to virza mūsu visu vārdā. Ja mēs runājam par meža dzīvnieku populāciju un iespējamiem riskiem slimības ievazāšanā ar meža dzīvniekiem, tad žogs ir praktiski vienīgais risinājums. Bet, ņemot vērā, ka tā ir Eiropas Savienības ārējā robeža, mēs uzskatām, ka žogs būtu jāfinansē no Eiropas Savienības līdzekļiem, tāpēc Lietuva šo jautājumu tālāk virza uz Eiropas Komisiju,” saka Balodis.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijā apstiprina, ka Āfrikas cūku mēris izplatās ar ātrumu 40 kilometru gadā. Tieši tik ir atlicis, lai sērga sasniegtu Latviju. Cūkkopji atbalsta iespējamās akcijas. „Es šobrīd saprotu, ka ir tās politisks lēmums… par sliktu jau nenāks,” norāda Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Veide. Viņš gan piebilst, ka Āfrikas cūku mēra apturēšanai ir jāveic arī citi pasākumi, piemēram, papildus laboratoriskie izmeklējumi pierobežas zonā.
