„Ekonomikas tempu un inflācijas palēnināšanās ir radījušas problēmas budžeta mērķu sasniegšanā, tādēļ kritiska nozīme būs strukturālajām reformām, lai piešķirtu ekonomikas izaugsmei dinamiku,” norādījis Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Par to viņš brīdināja vēl ceturtdien intervijā portālam lsm.lv. Viņš sacīja, ka izvairīties no nodokļu palielināšanas, izdevumu mazināšanas vai pat abiem šiem faktoriem būs ļoti grūti, turklāt jau tagad atsevišķu ministriju pieprasījumu mērāmi simtos miljonos. Platais arī norādīja, ka valdība jau ilgāku laiku atliek nepatīkamus lēmumus, piemēram, vēlmi, lai nodokļu ieņēmumi valsts budžetā būtu apmēram viena trešdaļa no IKP.
Jo īpaši svarīga esot nepieciešamība reformēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldi, lai uzlabotu to darbības rezultātus, kā arī izglītībā, lai samazinātu zināšanu un pieredzes plaisu, salīdzinot ar ekonomikas vajadzībām.
Vienlaikus padome ir noraidoša pret priekšlikumiem palielināt budžeta deficītu, lai finansētu prioritātes, brīdinot, ka deficīta palielināšana novedīs pie valsts parāda pieauguma, ja atkal tiks atlikta budžeta konsolidācija. Iznākumā Latvijas valsts parāds var augt, ekonomikas attīstība var vēl vairāk sarukt, nesagaidot ES vidējo labklājības līmeni. „Atbilstoši nesenajiem ekonomikas datiem 2016. gada budžetā būtu jāveic fiskālā konsolidācija 113,8 miljonu eiro apmērā, lai gan šos datus vēl varētu precizēt augustā, kad tiks gatavots valsts budžeta projekts nākošajam gadam. Šī summa neietver būtiskas valdības prioritātes aizsardzības finansējumam, kā arī svarīgas iniciatīvas pieprasītas iekšlietu, veselības aprūpes un izglītības vajadzībām," norādīja Platais.
Padome klāsta, ka finanšu līdzekļu trūkuma galvenais iemels ir nepietiekamie budžeta nodokļu ieņēmumi. Pat, ja valdība spers viskrasākos soļus, tas neļaus izvairīties no problēmām, veidojot nākamā gada valsts budžetu. „Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju samazināšana pēdējos gados arī nav uzlabojusi ienākumu vienlīdzību atstājot pārāk lielu nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem. Nav veikti arī pasākumi, lai ieņēmumu samazinājumu kompensētu ar pasākumiem patēriņa nodokļu un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu palielināšanai,” raksta padome, piebilstot, ka ierobežotie finanšu līdzekļi apdraud valdības spējas sasniegt valdības nospraustos uzdevumus.
14.aprīlī Fiskālās disciplīnas padome, paužot viedokli par Latvijas stabilitātes programmu 2015.-2018.gadam, no vienas puses, atzina, ka ekonomika ir attīstījusies līdzsvaroti bez būtiskas novirzes no prognozētā ekonomikas pieauguma apjoma. taču piekrīt, ka IKP prognoze bija jāsamazina, kā to jau bija izdarījusi Finanšu ministrija.
Tomēr, no otras puses, padome apšaubīja valdības ieceri kā vienreizēju pasākumu nozīmēt izdevumu palielināšanu aizsardzībai. Pēc padomes ieskatiem, šādi izdevumi ir jāuzskata par daudzkārtējiem, tādējādi tiem ir cita ietekme uz fiskālo bilanci. Visbeidzot, arī gaidas pēc papildus finansējuma dažādām valdības prioritātēm ir pārmērīgas. Proti, ministriju finanšu prasības ir neatbilstošas ieņēmumiem, ko valsts gūst.
Arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks vairākkārt ir brīdinājis, ka Latvijai tuvākajos gados būs jācīnās par to, lai izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus un norādījis, ka aizsardzības budžeta palielināšana prasīs palielināt nodokļus.
